and there ain't no war in my head

man sāk likties, ka rudens aizkavējas Liepājā dēļ manis, jo kājas dēļ newarēju to baudīt onlainā, tik pa logu kaifot par te lietu, te varavīksni un sauli reizē, tad par lietainajām dienām, kad pretējā māja izstās pelēka un kabeļus pār ielu mētā jūras vējš aiz nekā darīt.. galvenais, ka pēdējais smaids aiz nekā bija pirms tās nolāpītās piezemēšanās, kas sanāk bija vēl augustā. man mājās, laukos, lija lietus un es ar basām kājām un kuchenbeat ausīs skanot izgāju dārzā. tāpatās. bij tā, ka tieši virs manīm bija apmācies, bet tālāk debesis bija gaiši, gaiši zilas. bij tāda ph sajūta, ka nevaru sagaidīt akal kad kaukur varēšu aizvazāties basikom.
vakar biju baseinā. iebaxtīju brālim acī nejauši. šodien braucām uz veikalu pirkt pipargurķīšus. es neliku mammu mierā un taujāju kas ir "kumulatīvs", viņa nezināja, brālis teica, ka kaukas stagnējs, bet viņš jau pat nezin kas ir sekulāra sabiedrība, taka uz viņu nav vērts paļauties. un vēl viņam acs ir apsārtusi. :DD