šīs sniega pārslas man ir par lielu, lēcas, liekas, arī. brilles nepiestāv un gribas pālī iz vsjei dushoj ar archi parunāt, tikai nejau par attiecībām, par ko tādu bezjēdzīgu. ballīte pašķīda, puse kaukur ārā vētrainā putenī pikojas, puse, jaununē, bet ingus vienatnē ar mani kaut kur citur, atplīsienā.lv es kā zemi pārdevusi sew wietu nerodu. shon spoguļgaldiņa bīdāmos stikliņus uztūnēju. notīriju. ha, nu nē. nu, jā, bet vienam 2layer trafā blck/whte flakonu/granātu uzpidžināju. smuki izstās, bet kaukas nav ar to balto krāsu, laikam pārāk eļļaina, biku taka atgrūž to mello, vaidzēs firmas vienādas tomēr laikam. man tikko sirds sāka pizģīt no iekšpuses (bl,taka torīt pēc tās huiņas..brr,roku tirpoņu un savītušās plaušas grūti aizmirst.) jo arch mani vedīšot staigāt. tagad.