ke

Vakar biju ciemos biju pie savas bijušās klases biedrenes, kurai ir jauns ( 1,5g.)bērns. Pieļauju iespēju, ka ar to mūsu vecās ( 18g.) attiecības beigsies, jo pilnīgi iespējams, ka mana vakardienas uzvedība/tās trūkums viņai (un arī pārējām exklasesbiedrenēm) likās pilnīgi nepieņemama. Mans galvenais grēks- es nepavadīju vakaru sajūsminoties par viņas atvasi. tiku praktiski lifeshamed! Nu,ko lai dara, ja tādi procesi kā- makaronu sviešana pret sienu, kaķa vilkšana aiz astes, televizora pults stiepšana prom no klubkrēsla, automašīnas atslēgu sūkāšana un skraidīšana apkārt ar pliku peni- man izraisītu neviltotu interesi tikai tad, ja to darītu kāda pilnīgi nobriedusi un inteliģenta persona, piemēram, js vai ej!!!!! Turklāt- es pilnīgi nesaprotu, kāpēc manai mazsajūsmai bija jāpievērš tik liela vērība un jāpaceļ sarunu temats "kāpēc ke nepatīk bērni" ? Kas ir pilnīgi garām, jo man pret bērniem nav pilnīgi nekādu iebildumu ( mans darbs taču vistiešākajā veidā ir saistīts ar viņiem), es tikai nespēju rast prieku tajās ucicuci darbībās.
Drīzāk jau jāapvainojas būtu man, jo mans vakardienas milzīgais akadēmiskais sasniegums- mana pētījuma publikācija jaunajos RSU zinātniskajos rakstos- neizsauca ne uz pusi tik lielu sajūsmu šo dāmu vidū.
Vakars nebija pilnībā izgāzies, jo, kamēr bariņš meiteņu aizgrābtas pavadīju laiku ar "burvīgāko bērnu pasaulē", es atradu kādu savam intelektam atbilstošāku sarunu biedru- "pasaulē burvīgākā bērna" vecmāmiņu, ar kuru pārspriedām korupciju, godīgumu un kulināriju.
Spēcīgākais pasākuma kauna brīdis bija manas exklasesbiedrenes paziņojums, ka viņas diena sastāv no (šī būs mazliet saīsināta versija) darba un bērnkopības un (citēju) man nav laika tādām (intonācija- bērnišķīgām/muļķīgām) nodarbēm kā lasīt Gēti vai Dostajevski. !!!Varat, protams, iedomāties, ko es šobrīd lasu!!!!
Ko es visvairāk nesaprotu- vai tiešām zelta uzvedības grāmatā ir ierakstīts, ka visiem ciemiņiem ir pienākums uķināties ar saimnieku bērniem, un šī punkta nepildīšana ir neaudzinātau cilvēku pazīme?!
Tomēr šorīt man ir liels lepnums par sevi, jo varbūt es aizbraucu no pasākuma kā lecīga dīvaine, bet vismaz neko netēloju.