ke

Katram cilvēkam reiz pienāk brīdis, kad viņam kā pa pieri iesit doma, ka dzīve ir pārāk īsa, lai brīvprātīgi atrastos totāli nejēdzīgās situācijās. Man šis brīdis bija plkst.pusvienos naktī manas skolas salidojuma neoficiālajā daļā kaut kur starp cosmopolitan kokteili un uzmācīgu exskolasbiedru. Nolēmu nepaļauties uz Laimu, Kārtu un Dēklu,bet ņēmu likteni savās rokās un izsaucu taksi, lai evakuētos.
Vienos ierados pie Sandras. Jo, lai nakts morālā vērtība paceltos no dzīlēm, man akūti bija nepieciešams parunāt ar kādu gudru cilvēku.
Un šeit stāstā iesaistās čemodāns!
Es to ieraudzīju pagalmā pie mājas, kurā dzīvo Sandra.Tas noskumis gulēja pie miskastēm starp tukšām konservu kārbām, vecām avīzēm un citām atkritumu klišejām. Tā bija mīlestība no pirmā acu skatienu!Jau pirmajā mirklī man tapa skaidrs, ka tas pievienosies manam retro čemodānu sociumam.
Problēma slēpās tur, ka tas bija ciet. Es to mēģināju attaisīt ar mīlestību, tad ar aizkaitinājumu, tad ar dusmām un visbeidzot ar histēriju, bet čemodāns palika noslēgts kā aizvainots vīrietis. Aizslēgts un bez man pieejamas atslēgas.
Tad čemodānu mēģināja attaisīt Sandra ( starp citu-cilvēks ar gandrīz fiziķa izglītību!)-arī viņai tas neizdevās.
Pie manis finansiālās darīšanās ienāca mana dzīvokļa saimniece. Arī viņai es palūdzu- hei, varbūt jūs varat pamēģināt attaisīt manu jauno čemodānu. Ar visu savu 70 gadus ilgo dzīves pieredzi čemodāna noslēpumu viņa neatklāja.
Vēl es gribu piebilst, ka audiāli bija jaušams, ka tur kaut kam ir jābūt. Pēc grabēšanas frekvences tas varēja būt viss- amplitūdā no Cara Nikolaja kauliem līdz sakaltušām zeķēm vai miniatūram spridzeklim. Tāpēc man bija bail to nest istabā. Atstāju kāpņu telpā.
Pēc trīs dienām un nu jau kādu 5 dažādu vecuma sieviešu pūliņiem atvērt noslēpumaino čemodānu, nolēmu atlaušanas lietu uzticēt profesionālim. Nobriedu šķirties no 10 ls un aiznesu to uz savu iecienīto apavu labošanas darbnīcu.
Tur bija diezgan daudz cilvēku- 2 meistari plus ģimene ar mazu bērnu.
Biju ļoti apburoša, smaidīju, noliku uz letes čemodānu un lepnā balsī paziņoju, ka atradu čemodānu, ka tas ir aizslēgts, man nav atslēgas, vajag to uzlauzt, bet nav ne jausmas, kas tur ir iekšā. Tāpēc, lai cienījamais meistara kungs nenobīstas, ja nu tur gadījumā ir līķis vai narkotiku maisiņi.
Meistars (apm. 40 gadus vecs, būdīgas miesasbūves vīrietis (tagad sekos vēl viena klišeja
) tērpts džinsu kombinzonā) sataisīja ļoti nopietnu, profesionāli norūpējušos seju. Viņš paņēma čemodānu rokās un.....vienkārši attaisīja. Nevis atlauza, nevis atmūķēja, bet vienkārši sekundes laikā attaisīja.
Čemodānā bija 9 tukšas alus pudeles.
Tajā brīdī jutu, ka pat klātesošais zīdainis par mani smejas.
Nosarku, bet saņēmos, pateicu paldies un ar nenormāli pārliecinošu sejas izteiksmi izgāju ārā.
Burtiski skrēju uz sava pagalma izgāztuvi lai no šī kauna traipa(alus pudelēm) atbrīvotos. Attaisīju miskastei vāku un... konstatēju, ka čemodāna vāks atkal ir neglābjami ciet.
Lija lietus,vējš purināja koku lapas, es stāvēju pie atkritumu konteineriem ar lielu čemodānu un histēriski smējos.