| Uzņemšanas nodaļa. |
Jan. 7th, 2006|10:31 am |
Deridā filma draņķīga. Ceru, ka vismaz tai režisorei bija kāds gandarījums.
Tā ar visām tām amatieru "filmām" par filosofiem. Man arī lielāks prieks bija par nepateikto un noklusēto.
(Man, ja godīgi pat negribētos redzēt to pornofilmu ar Hēgeļa un Heidegera līdzdalību)
[ Filmā daudz tiek runāts par mīlestību, kur Deridā izdala mīlestību pret personu kā tādu, tāpēc ka tā ir un mīlestību pret cilvēkam piemītošajām īpašībām un tā rīcības izpausmēm. Nezinu kā bija ar filmas veidotāju, bet viņai Žakijs milzīgi patika un tāpēc tā no bailēm nespēja uzdot ne kādu sakarīgu jautājumu, ne vispār jēdzīgi sarunāties. Protams, ka filosofs nav aktieris un tik daudz no viņa nevar prasīt, tomēr palika ļoti lielas šaubas par to kāda iemesla dēļ šādas filmas tiek gatavotas. Lai gan filmā bija apspēlēta Heidegera tēze par filosofiem, ka tos var raksturot ar vārdiem piedzima-domāja-nomira, filmā bija daudz šādai filmai pilnīgi nevajadzīgas liekvārdības, nevajadzīgi kadri, kuri, kā varēja redzēt, iespējams, bija privāti svarīgi autorei, bet ļoti ļoti apšaubāmi, ka līdzīgas sajūtas pārņēma pārējos.]
Brodskis vilcienā vienmēr der.
Žagarkalnā - pavisam glīti - I believe I can fly.
Pusotra nedēļa bez dzeršanas ir man kas pilnīgi neaptverams. |
|