07:34.nē, es saprotu, ka tas galīgi nav oriģināli un principā banāli, atklāt dzejnieku, kas miris trīs desmitgades pirms manas dzimšanas, kuru visi citi zina vai ir lasījuši (bet nav taču iespējams būt lasījušam visu, vaine, pat, ja tev mājās ir "mazā lauku bibliotēka"), bet es tiešām, patiešām šonakt pilnīgi nejauši atklāju priekš sevis vēl vienu autoru, atklāju - nu tajā lieliskajā veidā, kad tu nejauši atver grāmatu, lasi, izlasi un saproti, ka tas (vismaz šobrīd) ir tavs, galīgi un līdz tirpstošiem pirkstgaliem tavs. turklāt, nevarētu jau sacīt, ka kaut kādā atsvešinātā veidā es nebūtu ar viņu jau iepriekš saskārusies, lasījusi pa rindai, šur vai tur, bet tā vēl nebija satikšanās, tikai tāds paviršs acu skats pūlī. un nez kāpēc man neviens agrāk viņu nebija ieteicis? visas tās iekavu piezīmes rindas vidū un (bez)atbildīgā mētāšanās pa rindiņām, grafiskās burtu spēles.. un vēl tas 14.oktobris, tas tādam siltam punktam uz i.tas par e.e.kamingsu un taisni tāpēc, ka atkal ir garās naktis, gluži kā pirms gada, kad nevarēju aizmigt līdz saullēktam, kad likās droši sagaidīt gaismu un iet gulēt tikai tad, kad pilnīgi noteikti ir diena un kāds jau varbūt ir nomodā par mani. jo atkal ir tā, ka jo tuvākas attiecības ar kļūst, jo vairāk vientulības tajās parādās. un taisni tāpēc tādi mazi naksnīgi atklājumi ir tik bezgala silti. |