.visi mazi dzīvnieciņi pušķīti sien astītē

6. Jūlijs 2010

02:51

.noskatīju film par Nirnbergas procesu (http://www.imdb.com/title/tt0208629/),
kas izrādījās līdz nelabumam tīksmīgs amerikāņu stāstiņš par to, kā viņiem allaž paticis pasauli lāpīt.
pozitīvajam varonim, siekalaini pielaizītam tiesnesim, tiek piedota pat laulības pārkāpšana, jo viņš taču to pārkāpj ar tik šarmantu sievieti, ka tas godam kantis nerīvē ni un ni.
un lai kā to censtos pasniegt kā skarbu stāstu par to, kā sabiedrotie tiesāja ļaunuma impēriju, izskatās tas pēc banālas izrādes, kur vieni slepkavas tiesā otrus (jo uzvarētājus netiesā, ne par Hirosimu, ne notikumiem iekš PSRS utt. utjp. - nu kaut vai šis glīšais citāts no filmas, ka "krievi šajā karā zaudējuši visvairāk").
rezultāts: par vienīgo sakarīgo varoni nākas uzskatīt Gēringu, kas neslapina biksēs un turas pie savas pārliecības, lai cik vājprātīga tā nebūtu.

pati nesaprotu, kāpēc skatos šitamos vienpusējos amerikāņu gabalus, ja jau no sākuma skaidrs, ka neko vairāk kā vēlmi kašķēties tas manī neraisīs.

16:07 - darba būšanas

.iespert viņiem vajag, šitiem tūristiem! atstāt istabiņas piekopējai vienu vai divus santīmus dzeramnaudā tas jau ir kā špļāviens iekš rīta kafijas vai dekoltē. pirms pāris dienām gadījās un šodien atkal viens tāds jokdaris. būtu es zinājuse, būtu viņam pilnu istabu odiem pielaiduse.
a bet izrakstīties un atstāt šokolādes tortīti - tā jau ir pavisam cita lieta..

19:16

.sēdēju, sēdēju, kaifoju, kaifoju, skatoties pa logu, beigās nenoturējos un izskrēju ārā saslapt, gribējās jau pa pliko, bet tieši pretī baznīcai un vienatnē tomēr nav tas.
tik silts ūdens un tādas stāvas, ka ne galvu taisni noturēt..
ai, pilnīgs murrr...
Powered by Sviesta Ciba