04:57.man ir briesmīgi bail, ka nespēju sataustīt sevi. mana irdenā, no sīkām drumslām veidotā "es" vietā ir kkāds bezveida klucis. nē, tā nav stabilitāte, un tas nav miers un piepildītība vai pašapmierinātība. bez kaislības, bez iekšējas, plosonības, bez nežēlīgas plēsonības pret sevi, kas bija vienīgā, kas caur un ar mūžīgu jaun-radīšanas/darbības nepieciešamības/nepietiekamības ritmu un sajukumu visu uzturēja, tas viss ir sakaltis, sarecējis. vecas rētas un jaunas nenāk klāt. nekā jauna. manī. tāds klusums un izdedzis mežs. bez putniem un čūskām, mizgraužiem kaut vai. tikai nemitīgais - izdarīt vēl to un to, un tad dzīvot. bet ko un kam, un kā labā dzīvot. un es negribu, negribu tādu pieaugšanu, tādu izaugšanu no sevis laukā, tādu sevis aizaudzēšanu ciet. |
.visi mazi dzīvnieciņi pušķīti sien astītē
22. Aprīlis 2010
12:33 - rīta prieciņš.ar viegla reibuma sajūtu, piecēlos pēc trīsstundu miega. noskatīju 'bordertaunu'*, izbaudīju sentimentu un tīksmi nosmīkņāju par skudriņām, ko (sešu, septiņu vai ciktur gadu vecumā) sagādāja klaiva sarkanais praķis un džeka neskūtais žoklis. nu re. tagad var mazliet nosnaust. un tad nerakstīt tālāk to briesmudarbu.*pavisam nejauši vakar uzzināju, ka jamo atkal sākuši rādīt ltv7  (kopš dženifera lo savu dibuā iespiedusi tāda pat nosaukuma filmā, pagrūši atrast kaut vienu ar veco serijāli saistītu bildi) |
14:16 - par tiem dekoderiem.ar tv kasti man viss kārtībā, kabelis jau senlaikus. bet sirdi gremž bēda par rādījō.stāv virtuvē uz galda "mans pelēcītis" - bezmaz kā Mirttantei, tikai šoreiz Saturns vārdā. nu lūk, senajos, zaļajos, nedekodēto viļņu laikos viņš tā ap 80 fm-iem ķēra ltv un nebija nekādas bēdas - varēju rāmi pa ķēķi rosīties un filmu vai serijāli klausīties, ij ģimenes ķildas viņš nolīdzināja, kad skatāmo nevarēja sadalīt. a tagad tikai rādījō vien palicies. kā reklāmā - bez dekodera jums nekā nebūs, nekā, viens vienīgs čerksts:( |
Powered by Sviesta Ciba