.visi mazi dzīvnieciņi pušķīti sien astītē

Jaunākais

30.7.18 01:13

-oj, cik tur visa kā!
-kur, kur?
-nu tur, otrajā stāvā uz balkona, redzi, viss nokrauts. visi zaļumi, puķes.
-jā, ir gan. runā, ka viņa esot no Latvijas..
-ja?!

(nedaudz cenzēta saruna zem balkona krievu valodā tā pēc pusnakts jeb man jau ir reputācija)

/igauņsarunas/

28.6.18 23:17

Biju pamanījusi tādus zaļus plastmasas rimbuļus kāpņu telpā, neko ļaunu nenojaušot, domāju mazums, lai jau mētājas un īpaši nepētīju, kas tas tāds un priekš kam. Šodien aizgāju uz tuvāko lielveikalu un iegādājos vienu. Aizvakar uz balkona manīju vienu vai divas, labi, varbūt piecas skudras, bet vakar startēja jaunā paaudze - es un mani 10 tūkstoši brāļu un māsu priecāsimies dzīvot tavos zirņos un pupās. Uzbēru kafiju, uzlēju kolu - ļoti patika, pasauca ciemos vēl kaimiņu pūzni uz pupiņu/zirņu/lakšu kasti. Man parasti nepatīk neko indēt, cik nu varu turos, nesitu nost, palaižu brīvībā vai tāpat vien pasaku čau garāmejošam zirneklim, bet šis jau tā kā par daudz, džeralddarelisms manī izsīka ar tiem dažiem simtkājiem un kailgliemezi, kas no nekurienes uzradās istabā esošajos podos.

27.6.18 01:45

Realizēju sarūgušos rabarberus un paniņas zaptes kūkā. Sanāca pat necerēti labi, kaut likās to etiķi vairs tikai vīnā, kandžā vai podā.

26.6.18 20:58

- Re, atradu tev kulturālu pasākumu. Pie dabas!
- Kādu?
- Meža kapos pārapbedīs trimdā mirušu dzejnieku, viņu pirms dažiem gadiem jau tur apbedīja, bet laikam nepareizā vietā.

/igauņsarunas/

25.6.18 13:29

Kopsavilkumā:
- igauņi stāv ap ugunskuru un klusē
- vainadziņi ir divām vecām tantēm neskaitot mani
- brāļu draudzes saieta ēkā ir arī telpa ar gultu, daudzguļamo acīmredzot, visiem brāļiem, tikai nesapratu, kāpēc viegli slīpu, galvgalis uz augšu
- militārais orķestris spēlē šlāgerus par neaizmirstamajām zilajām acīm un kaut ko no mūzikas skaņām
- pasākums beidzas pusnaktī, visu pasākumu neesmu īstajās vietās, tikai vienreiz dzirdu dziedam divus igauņus, dziesma simboliska, par nabaga dziesmu, kas nomaldījusies un nenāk mājās

23.6.18 20:42

Pāris Rīgas dienas pagāja aizelsienā un skrējienā. Bija ļoti jauka izstādes atklāšana, daudz socializācijas un sirsnības.
Ar to izolāciju un vientulīgumu kaimiņzemē ir savādi - reizēm traucē, bet biežāk patīk, vari būt savās domās, neraizēties par nejauši sastopamiem paziņām, slikto matu vai saburzītu brunču dienām. Tad atbraukt un aumaļām sasmelties to, kas kādu nedēļu vai divas izpalicis.
Bija mazliet saulgriežu jūras zem negaisa debesīm un tad jau atkal autobuss, kurā iespruku līdz ar pirmajām lietus lāsēm. Negaiss mani panāca igauņzemē pie mājas namdurvīm, līdz ar kaimņieni, kas man lauzītā angļu valodā paziņoja, ka šī, viņas meita, lūk, tagad esot mana problēma. Kas teorētiski tulkojumā nozīmēja, ka lūk šī ir tā meita, kurai angļu valodā ir problēmas, bet faktiski jau to pašu vien.

Šovakar aizminos līdz pļavai, nopinu vainagu, saplūcu zāles. Pirmie Jāņi nelatvijā, mazliet savāda, pavisam nesvēku sajūta apkārt. Igauņi sakāruši karogus, bet tas arī viss. Pļavā bija daži piknikotāji un desiņcepēji pie tilta, daži skrējēji mežā. Lūkosim vēl aizklīst līdz brīvdabas muzejam.

19.6.18 17:19

Gāza visu laiku, kamēr bijām ciemos uz izlaidumu, tīri nopriecājos, ka nebūs jālaista šovakar. Pēc tam sāka pūst, kad pārbraucām atklājās, ka viena no mazajām, nesen ieaudzētajām petūnijām no poda ir vienkārši aizpūsta prom.

18.6.18 01:15

Iekārām vēl divas kastes balkona ārpusē. Liekas, ka esmu drusku tikusi ārā no tā elles loka, kas paredzēts dārzniekiem-entuziastiem - sēt-piķēt-pārstādīt-pārstādīt. Pat samazināju podu skaitu par nepilniem 30. Aizvācu/iztukšoju pēdējās kastes no pārcelšanās. Ja neskaita vēl 4 sagruntētus audeklus, šķiet neko sevišķi vairāk mēneša laikā neesmu izdarījusi. Pēc uzkopt, savākt, novākt maratona vakarā aizrakos arī līdz ritenim un nosvinēju finišu ar sezonas pirmo izbraucienu.
Tagad man ir tieši pāris dienas visā šajā sakoptībā pastrādāt, pirms atkal sākas šurpu turpu pārbraucieni starp galvaspilsētām.

Un man ļoti patīk mājāsnākamais ceļš ar maijrozītēm gar žogiem, ielas bez ietvēm, asfaltētas gan, bet citādi kā kurā katrā ciemā. Tas drusku piegludina manu nepatiku pret galamērķa izskatu.

12.6.18 03:27

Piknika atjaunošana bija ļoti laba doma.

Un tas nekas, ka pirmdienas rīts pēc tam bija
- es nekur nevaru astoņos aizrāpot.
Un
- kas tie tādi par asiņainiem viesnīcas palagiem?
- no nobrāztiem un - ai, tas taču sīkums, sadauzītiem elkoņiem, protams.

Ļoti labi, tik vai tā.

6.6.18 05:58

Iespiedu vienā diennaktī braucienu uz Rīgu un atkal atpakaļ, pēc deviņām ļoti niknām saliektu ceļu stundām jau sāku apšaubīt, vai tiešām vajadzēja. Bet tad tiku līdz jūrai, paspļaudīju ķiršu kauliņus mājupceļā un satiku kārtējo ezi. Un kārtējo reizi mazliet apmaldījos. Un lai gan šeit man tas patīk, jo ir viegli atkal atmaldīties, drīz sākšu domāt, ka kapiņiem ir savs vadātājs.

6.6.18 05:27

Ha, izrādās mēs nemaz pa īstam nedzīvojam pilsētā. Ielai, protams, ir nosaukums, tā ir kartē un tādā garā, bet, piemēram, ielas apgaismojums jau ir teritorijas īpašnieku/īrnieku privāta problēma un gan jau arī ielas remonts. Proti, pilsēta nav iebildusi pret jaunas ielas izbūvi kvartālā, bet nekādu saistību ar to neuzņemas.

2.6.18 17:51

2arpus nedēļas, esam gandrīz izkravājušies.

Smīkņāju, labi, ka otrais stāvs, citādi diezgan konceptuāli - istaba ar balto apdari, centrā es divas nedēļas līdz elkoņiem melnzemē. Sa/pār/iestādīti 140 puķu podi/podiņi/kastes, izretinot pa palodzēm un balkonu nemaz neizskatās tik daudz. Rabarberi, zemenes, avenes, mellenes, gurķi, pupiņas, papardes, pāris kartupeļi un tā tālāk. Šis tas ziedošs arī pa vidam. Pagaidām vienīgās, par kurām mazliet šaubos ir peonijas, cimperlējas, nevar saprast turpinās augt vai nē.

Pagaidām precīzākais rajona raksturojums, no dzirdētajiem, laikam šis -
sākotnēji igauņu privātmāju rajons, pēc tam te sāka ievākties krievi, kuri negribēja dzīvot kopā ar daudzstāveņu krieviem. Un vēl pēc tam igauņi pārstāja šurp pārcelties.

Cita dzīvā daba - vakara pastaigās esmu satikusi lapsu un gandrīz katru reizi vismaz vienu ezi.

7.5.18 23:59

Šovakar satiku pagalmā ezi. Satiku gan no mana skatpunkta. Pēc cienītā snaudēja domām, es vienkārši barbariski ielauzos viņa jaukajā komposta/žagarkaudzē "pie beigtā baloža" ar savām rabarberlapām. To man pavēstīja ar klusu propellerrūkoņu un dažiem šņācieniem.

5.5.18 03:09

Vai tu zini kādu latviešu dzejnieku?
- Rainis
Un vēl?
- Anastasija

/igauņsarunas/

4.5.18 18:36

pārcelšanās par nedēļu pārcēlusies, bet ipomejas aptrakušas - aug pa 5 cm dienā, apšņikāt arī žēl, ja visu laiku lūdzos lai izdīgst, tad tagad kušinu, lai piebremzē, paciešas, pārstādīt vēl nevaru un aizvest arī kaut kā jāvar. citi laksti par laimi rāmāki, aug piedienīgos tempos.
atkalām nekad neatkausēto ledusskapja saldētavu, pēdējo kasti jau bija jāatdala ar āmuru. beigās visi veseli, ledusskapis lēnām iztek peļķītē un krājumi evakuēti uz pagaidu dzīvesvietu.

noskaidroju savu vidējo grāmatu iekrāšanas tempu - kopā 12 kastes, 3 no tām manas (pusotra gada laikā)

30.4.18 19:25

Brīvdienās izraku daļu sniegpulksteņu, rabarberu un vēl kaut kādus lakstus. Varbūt kaut kas iedzīvosies/sadzīvosies podos. Vismaz būs sajūta, ka daļa dārza ir pie manis.
Ironiski, ka pēc tam labi daudz lakstu izraka arī kaimiņa draudzene, kas te ciemojās tikai brīvdienās.

Termiņš ir pēc divām dienām, krāmēšanās tik vien kā viena salocīta kaste. Pēc brīvdienām arī vēl mazliet skumjāk.
Mazās kafejnīcas katrā otrajā pagalmā, kur visi gatavi stundu stāvēt lietusgāzē pēc pašceptiem burgeriem, utu tigus un cukurvate, bērni, suņi līdz ausīm pa dubļiem un šūpoles.

Šodien pievilku ķeksīti arī valodas kursu pirmajam posmam.

22.4.18 15:27

palikusi nedēļa, kravāties vēl neesam sākuši, tikai ik rītu satrūkstos no banānkastu (runā, tās esot izturīgākās grāmatvešanai) grēdas pie gultas un katru vakaru pa tumsu apdauzu pirkstus pret nesalocītajām kastēm koridorī.
kaimiņsētas gailis tikmēr, kad vien nebāž tārpus aiz vaigiem, nevar rimties dziedāt - pirmoreiz izlaists brīvsolī pa visu dārzu.

20.4.18 17:40

Tā. Ciba (atkal)atvērta, sviestmaizes sasmērētas.

(kaut kā jau to Tallinu būs jāsagremo)

14.8.15 22:04

.tas prieks, kad atrodi miruša autora jaunu nelasītu grāmatu

18.3.15 01:44

.skaic' ka vajadzēja palikt zilākalnā, tās pašas z-blāzmas pēc kaučvaj!
Powered by Sviesta Ciba