| LGHF valdes sēde, 22/01/2016 |
Jan. 23rd, 2016|11:18 am |
Un tā, atkal pusslepena valdes sēde (pie kam paplašināt sastāvu ar interesentiem-ārrīdzniekiem maksātu tikai vienu īsziņu), kurā neiztika bez jūsu ierobežoti padevīgā. Grūti būtu bijis iztikt, ja runa gāja g.k. par Amatieru Līgu, kurai es esmu uzsēdināts par zicprezidentu. Vēl uz vietas bija Blūmentāls, Kalniņš un Caics.
Sākās viss ar manis slavināšanu un izskaidrošanu man, ka bez manis - bīdītāja nekā tāda nebūtu. Pats zinu, bet tikpat pamatoti norādīju, ka bez pārējiem man būtu tikai Kaščejlandes līga ar trīs dalībniekiem. Darbs bija kolektīvs, un man tur pamatā iekrita propagandas sfēra, gan valdē, gan starp potenciālajiem dalībniekiem.
Kopumā pirmais AL posms tika vienbalsīgi novērtēts uz 4+ pēc veterāniem pierastās piecballu skalas, trūkstošo līdz piecniekam es jau aprakstīju pirms dažām dienām.
Galvenais spriežamais bija par AL otro posmu: jāatrisina ievadītāja un tiesnešu jautājums. Kalniņš pavēstīja, ka sarunājis uz pirmo lietu Intaru, uz otro Inčukalnā vēl notiks meklēšana. Blūmentāls proponēja pozīciju, ka jāapmāca paši vecāki ņemties ar to visu un vispār vajadzētu izveidot un apmācīt 3-5 tiesnešu brigādi no malas nākošiem cilvēkiem, kas darbosies ar sistēmu, kamēr spēlētāji spēlēs. Ideālā gadījumā - amatieru vecākus. Un pieminēja senos laikus, kad mums šādiem mērķiem bija Tomsons un citi ļauži, neraugoties uz tolaik daudz skādīgākajām finansēm. Tikai pēdējos gados spēlētāju alkatība novedusi pie spēļu un amata apvienošanas.
Ja viss notiks kā plānojām, tad "rokas vadības" AL nebūs, lietosim datoru, it kā būtu profiņi.
Ideju par vairāku topu atbrīvošanu no pirmās kārtas, lai pieskata sīkos, nogremdēja pats Caics, norādot, ka viņš tiešām labprātāk ņemtos ar amatieriem nekā bojātu sev noskaņojumu, spēlējot ar visādiem... viņš neteica ko... apakšgrupās, bet ja viņiem ar Ati tas netraucē, tad zemākām būtnēm, no trešā numura sākot, varētu rasties problēmas ieslēgties spēlēt uzreiz no augšlīgas. Bija arī jocīgi argumenti, piemēram, ka savstarpējo spēļu līdzneņemšana iestiepšot augstāko līgu par 40 minūtēm. Nu yopt, ja augstākās līgas spēlētājiem par smagu izspēlēt ar līdzvērtīgiem pretiniekiem 18 spēļu vietā 23, tad lai iet uz Amatieru līgu, tur spēļu mazāk. Varētu nodomāt, ka galvenais, kas viņiem vajadzīgs, nav pēc iespējas vairāk spēlēt tieši tai augstākajā līgā.
Starp citu, Atis joprojām noskaņots likt kluci uz vairumu vietējo turnīru un arī Eiropas čempionātā nebūs aiz ģeogrāfiskiem iemesliem.
Jāuztaisa daži reklāmas materiāli par AL, turklāt man pašam - viss jau būtu labi, laiks man ir, bet intelekts jau stipri ierūsējis un visu nevar paspēt. Tāpēc ka vienlaikus jācenšas uztaisīt tālmācības GH lapu iesācējiem, un tam bija jābūt gatavam jau pirms tam, kad es sapratu, ka bez tādas neies.
Pie viena jāsagatavo vienkāršotie noteikumi priekš AL - tika nolemts kolektīvi nospļauties par to, ko teiks ITHF šajā sakarā. Patiesību sakot, normāliem ļaudīm ar tādiem noteikumiem kā manis Vīķupēdijā ieliktie arī pietiktu, bet nenormālo minoritātes labad nākas visu laiku kaut ko papildus izdomāt.
Radās kolīzijas ap AL logo - variants, kurš man likās labākais (tas pašlaik skatāms AL feisbūķa lapā), tomēr tapa izbalsots un tālākai apstrādei izvēlēts cits, gan stipri līdzīgs. Drusku jocīgi bija tas, ka piekritēji izrādījās arī manam peintworkam, kurš tika lietots labāka trūkuma dēļ pirmajā posmā un tas arī nav galīgi atmests.
Gāja runas arī ar nākamās sezonas AL, Sarauj un Rīgas Kausa sinhronizāciju. Tika nolemts no Sarauj nekādus ielūgumus uz RK vairs nedalīt, vēl jo vairāk - bezmaksas, jo kvantitāte mums pagājušoreiz sāka apskādēt kvalitāti. Lai iet uz AL. Pašai AL tiek plānots vairāk posmu, bet par to lemsim, kad būsim redzējuši dalībnieku skaitu otrajā posmā.
Ja Rīgas Kausā tomēr saskries blāķis pīpla, tad vājākajiem pēc reitinga tiks rīkota stundu-pusotras gara kvalifikācija pirms turnīra sākuma. Par barjeru nozīmēja 180.
Es uzskatīju par vajadzīgu pacelt vēl vienu jautājumu - par seksuālām darbībām galda hokejā, cita starpā, par tradicionālo bučošanu pie apbalvošanas. Jā, tas ir daudz kur sportā un ārpus tā pieņemts, bet no tā tas nebūt neizskatās labāk par Ķelnes varmāku izdarībām. Pavaicāju vienai no mūsu dāmām - viņa arī apstiprināja, ka šāda tradīcija viņai nepatīkama, tā ka tas nav mans mēģinājums uzspiest citiem savas morāles normas. Neviena jau tieši nesaka, bet reti kurai patīk apmētāšana ar sniega pikām, cepures atņemšana vai neatļauta bučošana, un es domāju ne tikai apbalvošanu. Ja tas atkarātos tikai no manis, vismaz kādi 15 galda hokejisti par tādām lietām būtu uz mūžu izdzīti no šī sporta - par musulmanisku uzvedību.
Daudz vieglāk es pieciešu, kad kādi demonstrē savu agresīvo kretīnismu attiecībā pret mani vai manis darīto, bet paklau, kungi. Pēdējos piecos apmeklētos turnīros man četras reizes dalībnieki nākuši klāt atvainoties par kādreiz izdarītām muļķībām aiz pārpratuma vai citiem iemesliem, turklāt pusē reižu man mokoši nācās atcerēties, par ko vispār iet runa. Tas ir kaut kāds smadzenes kompostējošs rekords. Un vienīgais, ko es varu darīt,- pie sevis slavināt sevi par to, ka esmu tik vecs un vienīgais cilvēks te, kurš kaut cik redzējis manu jaunības idiotismu, par to nestāsta. Tiesa, pret meitenēm es arī jaunībā izturējos tikpat kārtīgi kā tagad (un ne katru tas priecē), bet daudzos citos jautājumos biju ieskatāms par vismaz tādu pašu bezcerīgu idiotu kā vairums citu 25 gadus nesasniegušie.
Ja kāds nezin, cilvēka smadzenes kļūst pilnvērtīgas ap 25 gadiem, tāpēc es esmu drusku iecietīgāks pret nelaimīgajiem, kam vēl tālu līdz šim vecumam. Bet būtu labāk, ja man nebūtu iemeslu spiest no sevis toleranci, ar kuru es principā neizceļos.
P.S. Vēl viena prieka vēsts. Pasaules reitingā bildes jau sen vajadzēja atjaunot, un e-pastus arī. Daudziem to vispār vēl nav. Tad lūk, februārī mūsu cēlā organizācija pēc manas kautrās iniciatīvas taisās pabildēt gribētājus un uzlabot PR izskatu. Tā kā pamatā fotogrāfs mums esmu es... Jūs sapratāt, ja? |
|