| Anonīmo vampīru savienība |
Jul. 29th, 2015|01:56 pm |
Lai gan šis textiņš radies pēc daža jautra brīža cibā, bet principā nav saistīts ar pēdējiem ķīviņiem.
Nesenās savlaicīgi nožņaugtās publiskās sūdmešanas laikā atkal tika pacelta anonīmisma problēma - līdz tādai pakāpei, ka daža dāma aizrunājās tiktāl, ka nika izvēle pati par sevi nozīmē anonimitātes pieprasījumu, nevis identitātes papildinājumu. Vai, vai, cienītās kundzes un citi bērni. Tāds naivums pat cibas sākumposmā bija novecojis, bet tagad, kad jūs esat sarakstījušas par sevi vairāk kā policijas dosjē, no "tādās un tādās sacensībās man bija tāds rezultāts" līdz "darba korporatīvu svinējām tajā krogā", jebkurš neidiots var atrast praktiski jebkura publiski rakstoša cibiņa personas datus bez kādām hakera prasmēm. Visās tajās reizēs, kad es tos meklēju (par sievišķiem, dabīgi), es tos atradu. Un vēl biežāk esmu uzdūries šādai informācijai Tīklā nejauši, bez speciālas meklēšanas. Nu neeksistē mūsdienu Internetā anonimitāte, un nerēķināties ar šo faktu ir daudz bīstamāk kā šīs izfantazētās anonimitātes apdraudējums.
Protams, manis paša blogs ir retums pēc cibas standartiem un vairāk atgādina masu mēdītāju, bet tas tikai rāda, cik ljoti ciba ir atpalikusi no saviem radiniekiem - dienasgrāmatu servisiem. Man šķiet, ka šo problēmu savulaik radīja draugi.lv, kuri par īstajiem vārdiem savulaik cepās trakāk kā purngrāmata pašlaik. Tā nu tehniski mazizglītotāki ļauži nodomāja, ka ciba būs tā miera osta. Un vispār jau arī ir, jo vinjus aizsargā Nenotveramā Džo princips, nevis niki. Pa visu Cibu ir kādi trīs četri blogi, kuri spēj izsaukt interesi nepazīstamos ļaudīs - pārējie raksta vai nu reāla paziņām (tā darīdami smieklīgu visu anonīmismu), vai ļauni un stulbi troļļo, vai vnk cenšas nosūkāt apkārtējo žēlumu par viņu "dzīvi, sadirsto un velto" (c).
Un rau, tā bija tikai izstiepta preambulance, bet tagad sāksies pati ambulance.
Diezgan nozīmīga Cibas daļa ir žēlabu posti no sieviešiem, kuriem - ja ticēt viņu aprakstiem - pastāvīgi viss ir šķērsām. Pie kam, atbilstoši vaimanoloģijas principiem, kaut kāda reāla palīdzība viņām ir principā nepieņemama - ja nu tiešām viss sakārtosies, par ko tad vaimanās? Patiesais mērķis še parasti ir enerģētiskais vampīrisms, citu cilvēku pozitīvo vēlmju izsūkšana. Un rau, tāds virtuālās dzīves stils tiešām prasa anonimitāti - kuru nosargāt gan neizdodas, ja patrāpās kāds aktīvāks indivīds ķipa meņja. Principā man nav nekas pretī padalīties ar savu garīgo enerģiju, tā nu sanācis, ka esmu donors šai sfērā. Bet pārāk bieži nākas redzēt, ka atbalsts kļūst par narkotiku un tiek prasīts aizvien lielākās dozās, neko nepalīdzēdams - un sorī, narkodīlera karjera mani neapmierina. Tā ka no manis nesagaidīt še populāros "turies, lai tev viss izdodas" gadiem ilgi. No manis var sagaidīt jautājumu "kā tev palīdzēt norakt to sūdu čupu?", bet ne abstraktus uzmundrinājumus, kuri tikai iekonservē situāciju. Un tā tas, mīļās cibiņas, arī paliksies. |
|