|
Nov. 12th, 2014|02:38 pm |
Kārtējais treniņturnīrs parādīja, kas mani būtu gaidījis augstākajā līgā, ja es tur būtu ieticis. Paņēmu 4 punktus 15 spēlēs. Un to pašu nebūtu, ja Edgars nebūtu vieglprātīgi atļāvis man vest 5:0 praktiski jau pēc pirmās minūtes. Pēc tam viņam pietrūka gan noskaņojuma, gan no tā izrietošās veiksmes, gan arī īstas vēlēšanās mani apbēdināt pēc tik iespaidīga sākuma, un tā es noturēju 5:4.
Sērijās bija apmēram tāpat - vienu uzvaru es gan pret Sandi, gan pret Raivi izvilku, nu bet jedem das Seine, otrās līgas apakšgals pret pirmās augšgalu parasti var būt lepns jau par to, ka spējis zobus parādīt. Vienīgi izdevās sagādāt vielu turpmākām ilggadīgām ņirgām par Sandi, ieliekot viņam ar 8:1. Vēlāk viņš man efektīvi atgādināja, kurš te ir who, atbildot ar 5:0, bet to jau nu es pratīšu aizmirst - nav ne pirmā, ne pēdējā reize. Ar Raivi gāja līdzīgāk,- lai piespiestu viņu mani uzvarēt, trenerim nācās pielietot īpašas stimulācijas metodes.
Finālisti.
Pirmie 2 riņķi.
 |
|
