| "Laimītes" treniņturnīrs, 04.11.2014 |
Nov. 6th, 2014|02:39 pm |
  
Bilži no kārtējā treniņa, kārtējā liecība pasaulei, ka kaut kur viss notiek. Un lai arī galda hokejs kopš 1. novembra pat oficiāli vairs nav džentlmeņu sports (šis jēdziens nomainīts ar murgaino "taisnīgumu un sportiskumu", kuru katrs var traktēt pēc sava prāta un ētikas līmeņa un vissliktākie ļaudis to arī neizbēgami darīs) un attiecīgi, vairs nav tas sporta veids, kāds mani interesētu,- ārpus šiem noteikumiem pakļautajiem lielturnīriem vēl ir iespējams spēlēt kā normāliem cilvēkiem pienākas.
Vismaz, paldies Allāham&Ko, treniņos nav problēmu ar zibspuldzi, tālab attiecīgo kadru tehniskā kvalitāte ļoti atšķirās no manām parastajām miglas bildēm.
Ģīmjus stādīt priekšā, es ceru, nav vajadzības.
Sandis laikam bija nolēmis tapt par pelēko elfu.
Pirmo riņķi izspēlējām bez Caica un bez sensācijām. Nu ja nerēķina to, ka man izdevās izcīnīt pārliecinošāko uzvaru tās dienas riņķu turnīrā, bet, protams, ja varenie nespēlētu treniņa režīmā, tad man būtu 99% izredzes tā vietā gūt vissatricinošāko zaudējumu turnīrā.
Otrajā riņķī es parasti izplēšu vairāk punktu kā pirmajā. Nu jā, daudz ko ietekmē tas, ka es kā vājais pieeju tādām spēlēm daudz nopietnāk par stiprajiem, lai kaut cik nolīdzinātu rezultātus.
P/o tika organizēti pēc principa "kā sanāks, pret to ieliks" un ar demonstratīvu vienaldzību pret vietām un rezultātiem. Man sanāca ar Valtu, kurš bija noskaņots dot man izredzes un tālab gandrīz palaida mani garām - bet "gandrīz" neskaitās. Par piekto vietu nenācās grūti apspēlēt Emīlu, kurš tobrīd atradās pilnīgā pofigā un spēlēja uz autopilota. Uz turnīru bija atnācis arī Atis, kuram spēlēt negribējās (izņemot ar Edgaru), toties ļoti gribējās labot un apkopt inventāru. Es jau gadus desmit neatceros redzējis tādu darba mīlestību, vismaz galda hokejā noteikti.
Labāko četrinieks, nu jau bez blices.
 |
|
