| LGHF valdes sēde, 11.03.14 |
Mar. 12th, 2014|11:44 am |
Jūsu speciālspiegs no LGHF operatīvā štāba dziļās paģirās ziņo...
Ekstremālā valdes sēde, lai apštempelētu laika trūkuma dēļ vienpersoniski jau pieņemtos lēmumus, notikās atbilstoši minētā vienpersoniskā plānam - blickrīga stilā un ar minimālām diskusijām. Es ar savām asprātībām pēc iespējas turēju muti, apzinādamies, ka šobrīd mēs esam uzņēmušies izcili grūtu birokrātisku problēmu un mani skilli šai sfērā tuvi nullei. Par laimi, nebija pārāk daudz apspriežamā - ar dažiem labojumiem, mums vienkārši vajadzēja atkārtot pagājušās reizes scenāriju ar tiem pašiem izpildītājiem. Vienīgais īsti smagais uzdevums bija izkritis pašam Romānam - vēlreiz izplēst tūkstošus eiriķu no valsts un Rīgas domes, kuri jau droši vien prasa, vai Eiropas čempionāti turpmāk nebūs pie mums ik reizes, un vispār, pie kā mēs tādu zālīti pērkot.
Pēc kārtas stāstot - sākās man sēde ap diviem, kad es izlasīju kārtējās vēstis no savas Ventspils aģentūras. Tās apstiprināja iepriekšējās - dažu ļaužu pārliecība, ka Ventspilij nu vajadzētu ķert un grābt karstu kartupeli, kuru Rīga jau iebāzusi mutē, uzdūrās uz Ventspils GH vadītāju laika trūkumu, nespēju steidzīgi izspiest no pilsētas kaudzi naudas un personisku nevēlēšanos būt vairāk, kā viņi jau ir - un ak vai, kā es viņus saprotu! Viņi, ieraugot vali tuvu savam āķītim, nolēma veicīgi vilkt makšķeri ārā un nenoskaidrot, kurš kuru. Ja kāds atcerās, es savulaik ieminējos par Inčukalnu, bet ja jau pat tas - ar mazākiem resursiem, bet daudz lielāku pieredzi kā Ventspilij - atdod to godu Ūdensgalvai...
Pati Ventspils delegāciju neatsūtīja (darbadienas problēmas), tā ka visus ar minēto pilsētu saistītos jautājumus izlēma rīdzinieki pēc savas saprašanas.
Sākumu gaidīdams, bolījos vecās avīzēs "Sports" un smīnot redzu, ka decembrī šiem labpaticis atcerēties par Sīļa pasaules čempiona titulu Ziemeļceļā (Norvēģijā) un aizpildīt ar viņu trīs lappuses. Pamanu: pasaules čempiona treneri bijuši Raivis Sternāts, Didzis Ozoliņš, Egīls Belševics (koa???) un, protams, Edgars Caics. Nositiet mani ar sapuvušu siļķi, ja es atceros, kad būtu Ati trenējis. Ja pārējie tur iederās kā attiecīgajos laikos līdzvērtīgi treniņu partneri, tad es laikam esmu ticis Ata sarakstā vnk kā kādreiz biežs nestandarta pretinieks. Iemācīt es viņam galda hokejā tā kā neko neesmu centies, pats ne velna neprasdams. Ja nu vienīgi reiz parādīto paņēmienu atspēlēt ar labo aizsargu vārtsargam uz viņa tiešu metienu (nu jā, mani priekšstati par kombinācijām nav gluži triviāli), bet tas diez vai velk uz trenēšanu.
Jāteic, ka pati maniere sākt sēdi jau 17oo tika tautas apstrīdēta, bet te nu - neskaitot steidzamas darīšanas tai dienā vēl pēc sēdes - acīmredzot lieta tur, ka Romāns nav iemanījies aizrauties ar datorspēlēm, bet darbu mīl ne vairāk par mani un lieku stundu-pusotras darbā bez jēgas gozēties, lai sagaidītu visus pārējos, negrib. Bez tam, slepenais protokols Blūmentāla-Kalniņa paktā nosaka, ka sanāksmju laikam jābūt piemērotam viņiem diviem un apmēram tādam jebkuru cilvēku skaitam, cik var vienlaikus salīst Blūmentāla kabinetā. Desmit humanoīdi tur ir efektīvais maksimums, sešiem ir puslīdz ērti, šoreiz bija astoņi. Jūsu padevīgais špijons, protams, starp viņiem bija neredzams.
No dāmām šoreiz neviena nebija klāt. Viņām paveicās, jo mēs it kā visnotaļ pedagoģiskos nolūkos - lai uzreiz iesaistītu zemākās būtnes kopējā darba procesā,- labākajās Austrumu tradīcijās cenšamies nozīmēt viņas par gudros kungus apkalpojošo personālu.
Pirms sēdes Sternāts lēni un negribīgi nodeva Romānam papīrus ar, škiet, Maskavas braucēju personiskajiem datiem.
4.V dome grib krastmalā Caica un Sīļa meistarklases paraugdemonstrējumus (es ceru, ne atkal brīvajā cīņā - šo to atcerēdamies). Edgars pa dienu jau pabijis domē un sarunājis, tā organizatoriski apsteidzot Romānu.
Nosakot dienas kārtību, par otro punktu - pasaules klubu čempionātu - tika dota iepriekšēja informācija: LGHF nav laika un vēlēšanās ar to noņemties un vispār lai paši klubi ķimerējas.
Romāns sākumam atskaitījās, ko jau izdarījis un kas ir procesā. Par piemēru, šai lietai vajag tapt atzītai Domē, NaciSportaPārvaldē un, dievs nezina kāpēc, olimpiskajā komitejā (ja jau mēs viņus interesējam, vai nevaram caur viņiem izspiest lielāku starptautisku skanējumu?) Papīri un elektroni lidinās šurpu turpu, veiksmīgi nodarbinādami pateicīgo valsts aparātu. Principā to lietu varētu sarīkot vispār bez papīrošanās, bet tad no augšas nebūs naudas, kamēr ja viss izdosies - mums valsts ar domi kopā iedos apmēram tik, cik mums šai lietai vajag minimāli pieņemamam procesam. Cik nervu tas prasīs - iztēloties varu, bet negribu. Lai vai kā, naudas izplēšanas process iet tieši tik izmisīgi, kā biju domājis.
Atim tika uzkrauta visa izlases sagatavošana, no formām līdz treniņprocesam - tā kā pirms mēneša jau bija lemts iecelt viņu par atbildīgo. Kalniņam - izveidot kolaboracionistu grupu, kas staipīs galdus un pārdzērušos sportistus, kā arī iztiesās turnīru. Pēdējais punkts gan man liekas tīri Intara kompetence, ja jau viņš būšot (par to no paša sākuma vēl nebija drošības). Tika prātots, ka turnīra vadības un režu ievadības process jāveic uz maiņām, lai Intars nejūk atkal prātā no pārslodzes, viņa galva var piepeši ievajadzēties skaidra esoša.
Atis tūlīt sāka prātot, ka izlasei vajadzīgi kopīgi reāli treniņi, un ieminējās par viesnīcu "Laimītes" augšstāvā, 10 € par nakti, kur to laikā varētu izmitināt Ventspils un Skrundas iemītniekus.
Romāns apliecināja, ka arī turnīra dalībniekiem aizrunātā viesnīca maksās tikpat. Vēl paredzēti: brokastīs zviedru galds viesnīcā par 5 €, pusdienas par 5 € un vakariņas par 4 € taisīšot turpat skolā, bet kā cilvēkiem, nevis kā skolēniem. No šiem vārdiem es secināju, ka sacensību vieta būs tā pati Kultūru vidusskola ar tribīnēm bez beņķiem un ar obligātiem maiņas apaviem, par ko vēlams laicīgi pabrīdināt pasauli, lai paņem tos uz Latviju līdzi (t.i. čības un beņķus). Slinkums bija pārprasīt, bet skaidrs, ka maksāt turpat 10 kiloeiro par OSC šoreiz nevaram un kur tad vēl čurāt, ja ne sen iestaigātā vietā.
Izlasei tapa izvirzīts uzdevums vienreiz tak piesist tos krievus un nobīdīt viņus par vienu vietu zemāk.
Smagars vox populi vārdā izvirzīja tēzi, ka izlasei beidzot vajag civilizētu formu, ar šortiem. Vox dei piekrita, ka jā, vajag gan (Laimai tomēr izdevies nobīdīt to morālo akmeni, kas mums liedza izskatīties pēc sportistiem) un Atim tika uzdots arī par to domāt - es ceru, viņš atcerēsies par to, ka meitenēm pieklājas brunči, un konsultēsies ar speciālisti. Iepriecinātais Valts piedāvāja ieviest divas formas, sarkano un baltu (izbraukumiem, vai?), bet šī ideja tika nogremdēta no pašas augšas ar mājienu, ka tik miljonāri mēs neesam. Tāpat darba brigādei šortus nedosim ekonomijas pēc. Lai staigā bez.
Par orgkomitejas mocekļiem tika tika nozīmēti Blūmentāls, Sīlis, Kalniņš, Žubeckis un R.Faļkenšteins, kuram taps uzticēts tas, ko es sadzirdēju kā "slimīgā atklāšana". Romāns izdarīja mājienu, ka gribētu, lai šoreiz kāds cits turnīra laikā kontrolē autobusu un viesnīcu, viņš to īsti nepagūstot, bet vēl nenozīmēja konkrētu izpildītāju.
LGHF savā vārdā sagatavos vēstules, ko dalībniekiem sūtīt pašvaldībām, lai tās dod naudu saviem sportistiem.
Laukumiem būs virsmas ar jaunu atbilstošu logo. Šķiet, ka mūsu kontakts ar "Stigu" pašlaik ir labs. Es vēl katram gadījumam iemaurojos, lai jaunos laukumus neaizmirst pārbaudīt uz ģenētiskiem defektiem - jo katrai partijai izrādās kaut kāds jauns īpaši izcils defekts (droši vien, lai pircējiem nebūtu garlaicīgi) un, laicīgi nepamanīts, tas var izjāt visu turnamentu. Vēlāk man nācās dzirdēt Kalniņa sūdzību par pašreizējiem galdiem - viņš uzmērījis, ka KU kloķis tagad kļuvis bišķi tievāks un tālab viegli mūk nost atspere.
Valts aicināja spēlēt uz High Speed modeļa (ar melniem bortiem), kuram atšķirās virsma. Ideja tika nogremdēta finansu dēļ - tie esot par 10 € dārgāki. Turos pie ieskata, ka oficiālās sacensībās tomēr jāspēlē uz Play-off standarta. Raivis norādīja, ka ar silikona palīdzību High Speed galdus var uztaisīt krietni lētāk, es savukārt bildu, ka pareizajās rokās jebkurš galds kļūst par High Speed.
Tālāk tika apcerēts sacensību logotips. Galvenā problēma - kā viņā savienot taisnīgumu (Ukrainas pirmtiesību atzīšanu šai turnīrā, kurš sākotnēji bija paredzēts Harkovā), pašu antifašistisko pozīciju (t.i. ielipināt kādu dzēlību agresoram) un izdabūt to cauri Rīgas domei, kurā, kā zināms, pārsvars ir iebrucēju sabiedrotajiem. Es pats laikam taisītu divus logo, vienu oficiālu priekš ierēdņiem, otru neoficiālu, bet bieži lietojamu. Pirmvarianti bija tādi, kas izdabūjami caur domi nav, ja nu vienīgi nomainot Ukrainas karogu ar Krievijas.
Diez vai kāds šaubās, ka trešais ir labākais, bet taisīts tiks acīmredzot uz pirmā bāzes. Bet trešo vienmēr var pielietot neoficiālā kārtā, ja tikai būs gribēšana.
Cita starpā man jāteic, ka sakrist uz nerviem valdei ar tādām idejām kā totāla mūsu zooparka sadalīšana pa sīkiem būrīšiem, varēja arī personiski Rīgā un akurāt šai dienā.Taču jūsu valdītāji reizēm ir uzmanīgi pat pret klātneesošiem aktīviem indivīdiem (ja tie viņus pietiekami regulāri un sāpīgi baksta) un tālāk tika celts gaismā Ilgvara un vēl dažu klusāku viedoklis par speckategorijām ekstrēmiem vecumiem. Atis ieminējās (vispār to vajadzēja darīt man, bet es kaut kā tobrīd biju atslābis), ka viņš atbalsta īpašu izklaidi priekš superjunioriem, bet ne priekš sprāgoņiem. (Tas, protams, ir mans pārstāsts, nevis precīzs citāts.) Blūmentāls atteica, ka viņš esot ar mieru uz veču dubultošanos g.k. popularizācijas labad un ja esot cilvēki, kas gatavi ar to ņemties, lai iet, un tā arī tapa kolektīvi nolemts sūtīt šo ideju dārgajam priekšniekam tai Ziemeļzemē, kura no mums vistālāk uz dienvidiem, vai viņš oder viņa miets neiebilst pret to, ka mēs uztaisām vēl lielāku jūkli kā bija.
No otras puses, mēs atminējāmies, ka pagājušreiz veterāniem sanāca neērtības sīkgrupu dēļ, un tika lemts šoreiz to izlabot.
Pēc tam runa aizgāja par pasaules klubu čempionātu, kur Valts Romānam krietni sakrita uz nerviem, pārāk enerģiski cīnīdamies par savām un savu komandas biedru interesēm. Tiktāl, ka tika faktiski atšūts arī tad, kad piedāvājās čehu openā par ceļanaudu pacīnīties par vēl vienu prēmijas dalībvietu Latvijai - mums jau tāpat vietu pietiekot, tērēt 270 € ceļam uz to neesot vērts. Jāpiezīmē, ka šo papildvietu viņš bija gatavs mēģināt izcīnīt priekš Kalniņa. Oficiāli tika atbildēts "pienāciet vēlāk". Tāpat tika nogremdēta ideja par 1080 € nosūtīt uz PKČ visu Skrundas komandu, kas gan diezi vai kādu pārsteidza. "Laimīte" šim mērķim sev naudu prasa no domes, nedēļas laikā tā lems, dot vai nedot.
Tad pieķērāmies Latvijas komandu čempionātam, kur arī Skrundai bēda - nav naudas autobusam. (Jā, man ir nācies dzirdēt, ka visādi tālumnieki nežēlojas par nokļūšanu uz Rīgu - tad lūk, es šogad jau esmu dzirdējis žēlojamies visus trīs tālmiestus. Kas ir pilnīgi dabiski, atšķirībā no teorijas par absolūto nežēlastību.) Romāns pateica, lai uzklacina viņam vēstuli, cik vajag.
Vēl Kalniņš ieteica nomināciju čempionātos spēlēt sērijas līdz 4 uzvarām triju vietā. Es biju vienīgais pret, uzskatīdams, ka tas vēl vairāk pazeminās sekojošā LKČ līmeni. Tad Viļums ieteicās, ka varbūt uz veterāniem tas nav jāatiecina, un Kalniņš piekrita vispirms aptaujāt veterānus par šo tēmu. Man, starp citu, būtu izdevīgas garākas sērijas - nākamajā dienā pretinieki būtu vājāki, jo pats es plānoju piedalīties tikai LKČ, ja vien atradīšu sev komandu. Un otrādi.
Parādījās jautājums par nomināciju atklāšanu citiem baltiešiem (konkrēti - leišiem, esti nebūšot). Es apvaicājos - ko, viņi mums traucē, vai? Labi, es esmu vienīgais, kam viņi pagājušoreiz iztraucēja, izēdot mani no astotās vietas, bet kas notiek ap veterānu astoto vietu, diez vai kādam ir principiāli.
Tālāk - šmucbilžu kolekcija. Gaismas apstākļi bija nepiemēroti, uzticēju automātikai kaut ko izvilkt. Sanāca gandrīz vai mākslinieciska sērija "Blūmentāls diriģē valdi" un čupiņa tehnisku hlamu.
Vispār jau ar manu bilžu kvalitāti ir tā: daža visnotaļ simpātiska meiča par tām mani aktīvi nomētā ar kaut kāda īpaši pretīga dinozaura olām, bet citā reizē man raksta no manis taisītām viņas bildēm šo to sacerējušies sveši puiši un lūdz viņas vārdu un tālruni. Tātad tik slikti vis nav... (Es, protams, nedodu - idioti vairoties nav pelnījuši, bet neidiots pats prastu caur Tīklu viņu atrast. Un vispār daži ļauži cer, ka es sacensību laikā atcerēšos katra cilvēka vājības un pacentīšos tām iztapt. Jūsu ir daudz, bet dievs tikai viens!)
    
|
|
