| Kaudze šmucbilžu no Inčukalna oupena |
Sep. 24th, 2013|01:07 pm |
  
Vispār jau ierasties uz pasākumu mani piespieda tikai iepriekšējā reģistrācija - man ir paradums turēt vārdu, ja jau esmu apsolījies reģistrācijas veidā - un nepieciešamība aprunāt dažas pedagoģiskas lietas. Naktī pirms ceļādošanās organisms paziņoja, ka ir saaukstējies, pirms divām dienām noķēris treniņturnīrā vīrusu, un vispār viņam sākušās mēnešreizes. Es bišķi tā kā sadrūvējos, bet tad populāri izskaidroju organismam, ka īpašas izvēles viņam nav un ja pavisam nevilkšu, ieslēgšu "Matrosova režīmu" - kad spēlēju pēc principa, ka rītdien vienalga būšu miris un var izlikt visas slēptās rezerves. Organisms, atcerēdamies pāris tādus gadījumus, pierāvās un tapa melns un maziņš, tā ka visa mana slimošana aprobežojās ar palēninātu reakciju - līdz vidēja spēlētāja līmenim - un apmiglotu smadzeņu darbību. Diemžēl, rezultātu arī tas manāmi pabojāja, bet ne katastrofāli - 59. vieta pie sējuma 56., kad es esmu pārvērtēts par 6-8 vietām, uzskatāma par normālu. Apakšgrupu posmu nospēlēju vispār pieņemami, otrajā līgā no starta toties aizgāja četru zaudējumu sērija un es jau sāku publiski žēloties, ka esmu nokļuvis homoseksuāļu līgā - visi mani izjāj. (Nu labi, Laima no šī četrinieka nav pieskaitāma gejiem aiz bioloģiskiem iemesliem, bet izrīkojās ar mani tieši tāpat.) Žēlabas nesa augļus, un turpmākie pretinieki, nevēlēdamies izsaukt aizdomas par savu seksuālo piederību, sāka centīgi man paspēlēt. (Baibai tādu problēmu nebija, un tādēļ viņa mani vnk iznesa ar 7:0...)
Labākais, kas bija šajā turnīrā, bija Latvijas rudens Inčukalnā. Rīgas centra iemītniekam ne katru dienu izdodas pusotras stundas pablandīties laukos pa biezu miglu (tās dēļ nevarēja no rīta pagulēt vilcienā - viņš vienā laidā tūtināja), bet torīt gaiss bija dievišķīgs. Slimība ar to dienu tā arī pagaisa, pa īstam nesākusies.
Aizliedziet jau kāds man vienreiz bildēt telpās bez zibspuldzes, ja? Spriežot pēc šī paššāviņa ārpusē, ar kameras asumu viss ir kārtībā, tikai gaismjūtības telpās nepietiek, lai jūs ar to asi izskatītos. Un ja forsē gaismjūtību, tad krāsas pārvēršas par velns zina ko, pat melnbaltā versija sanāk riebīga. (Nekulturāli ļaudis - vaikstāties un raustāties tā vietā, lai spēles laikā stāvētu kā statujas... :) ) Bildes samazinātas g.k. asuma trūkuma dēļ. Ja kāds ir īpašs mana fototalanta pielūdzējs, tad te bildes ir neapstrādātas izmērā 1600*1200, bet priekš to caurskatīšanas jābūt galīgam mazohistam. Paldies dieviem, turnīrā bija labāki fotogrāfi kā es un ar labākiem verķiem. Kad nav neviena cita, tad mani negatīvie skilli arī noder, bet kad ir, tad es ar savām bildēm tikai radu sev ienaidniekus. No otras puses, es jau sen esmu sasniedzis pietiekamu popularitātes līmeni, lai varētu bez bažām izskatīties pēc apdulluša idiota, kad vien man iegribās.
Čempionam šoreiz bija stipra aizmugure...
Ar informāciju šoreiz bija visai čābiski - vispār pēdējā laikā mēs esam sākuši pārāk daudz paļauties uz pašplūsmu, bet šoreiz vēl papildus dumpojās elektronika.
Albums |
|
