| Indivīdu fināls, EČ-2012 |
Jun. 12th, 2012|08:18 pm |
   Noslēguma bildes, fināls Sīlis - Borisovs un sveikšanas.
Tas ir Sīlis, ja kāds nepazīst.
Un šis ir Borisovs.
Ar piraņām pilnas tribīnes... (vienu krievu dziesmu atminējos, nezinātājiem pārāk ilgi skaidrot)
Bildēja katrs kam nebija slinkums. Kam bija - arī.
Ar kameru - Vaclavs Pikls, Čehija.
Somi.
Pa labi dzeltenajā - Latvijas GH federācijas prezidents Romāns Blūmentāls.
Es tikām, nevēlēdamies spiesties barā, aizgāju labāk ko derīgu izdarīt - pirmoreiz pa visām šīm dienām. Veselas desmit minūtes palīdzēju Verčinam ar Galu izjaukt galdus-paliktņus.
...un nekādi negribēja nokrist...
Pievācamies.
Ģimenes datorkomanda. Tomēr Intars Žubeckis (uzminiet paši, kurš viņš ir uz foto) atzina, ka vēl viena cilvēka viņam pietrūcis - lai "kontrolētu Internetu". (Tas vispār ir akmens manā dārziņā, kontrolēt Internetu - akurāt mans hobijs. Sev par attaisnojumu bildīšu, ka tad, kad mēs dalījām pienākumus, vēl bija liela iespēja, ka man būs jāspēlē daža negarantēta veterāna vietā, tāpēc es ne uz kādiem pienākumiem neuzprasījos, nezinādams, vai nebūšu aizņemts ar spēlēšanu.)
Leiši okupēja visu apakšlīgas antipjedestālu. Kas bija sagaidāms, jo viņi tikai nesen bija sākuši spēlēt un spēlmaņu deficīta dēļ lika galdā arī mazus bērnus.
Krievijas kapteinis Titovs.
Arī viņš - gatavojoties urbīt un orbīt..
Maksims Borisovs - pieaugušo un junioru čempions.
Pa kreisi no Blūmentāla - starptautiskās federācijas pašreizējais prezidents Bjarne Akselsens (Dānija).
Andrejs Kņazjuks - profesionāls fotogrāfs no Baltkrievijas un spēlētājs. Mēs sarunājām, ka viņš pa starpām uztaisīs normālas bildes no pasākuma, nu ne manējās tak presei piedāvāt :DDD)
Kad reportāžas kadrs ir neass un tumšs mesls, vieni viņu iztrešo nah, bet citi sacūko vēl vairāk un uzdod par mākslu. E'ku akvarelis manā izpildījumā :)
Vēl viens māxlas darbs, šoreiz gan kas tāds jau bija iecerēts.
Fotogrāfi ložņāja šurpu-turpu.
Lai jums tie Akselseni-Blūmentāli neapniktu - atkal apstrāde.
Akselsens, Žubeckis un Košmans (spēlmanis no Krievijas).
Peters Estlunds, ceturtā vieta - vecās paaudzes prestiža pusglābējs.
Akselsens apsveic trešo vietu - Ahti Lampi (Somija).
Vadošais trijnieks un prezidenta pakausis.
Fakts, ka mana blicīte nevelk tālāk par pusotriem metriem, mani nekad nav īpaši satraucis - bet apbalvošanas bildes neizdevās ciešami izvilkt arī ar visforsētāko apstrādi.
Anete Engela, Akselsena ilggadīgā draudzene, un šitie.
Titovs un šitie.
Vienkārši šitie.
Lai nu ko, bet minerālo dalībniekiem nežēlojām.
Edgars Caics ar mammu. Īpaši lepoties viņam šoreiz nav ar ko, nospēlēja zem reitinga - bet vienalga ir zvērs.
Sandis Kalniņš vienlaikus spēlēja un vadīja darba grupu, ar attiecīgu personisko rezultātu - pat paēst nebija kad. Un vispār, organizatora darbs savā būtībā ir tieši tas, ko jūs nodomājāt, skatoties uz šo bildi.
Visam pienāk gals - arī banānam.
Maksims Borisovs ar mammu.
Aiz mums palika nodedzinātas sādžas mēsli un bardaks. Tiesa gan, centra darbinieks teica, ka tā ir norma visiem sporta pasākumiem. Nu nezinu... manā laikā bija pieņemts pašiem savākties. Tiesa, tad arī piemēslot īpaši nebija ar ko.
Suvenīrgaldiņs čempionam.
 |
|
