| iz dziiviites |
[Oct. 14th, 2013|06:37 pm] |
* Noklausīts Rīgā, krieviski, protams: "Viņa aizbrauca uz gadu uz ārzemēm mācīties angļu valodu uz vietas, kaut kur Brazīlijā. Tā ka tagad viņai ir ļoti laba valoda..."
...Žaks Paganels maliņā nervozi pīpē cukurniedri.
* Aizvāciet runci, viņš apmīza realitāti.
* Gudrība ar gadiem tiešām atnāk. Vnk tu vairs nedzirdi, ka viņa klauvē pie durvīm.
* Pēc pusgadsimta mazbērni lasīs par Saakašvili, Vīķi-Freibergu, Timošenko un skumji pūtīs: "Jā, bija ļaudis... Tagad tādus vairs netaisa..."
* Novēlās uz grīdas devaisa vāciņš. Pāris minūtes meklēju - nav. Te piepeši mani sagrāba baismīga vēlme pačurāt un es pusrikšiem metos uz. Atnāku - vāciņš acu priekšā vietā, kur pats nekādi nevarēja tikt.
Paldies, dārgā pasaulīte, par to, ka pie sava gļuka - uz brīdi pazaudējot objektu telplaika kontinuuma stīgās - tu izvēlējies aizvākt nejaušo liecinieku, līdz lietas tiek sakārtotas, tik nevainīgā veidā, nevis uzgāžot man uz galvas lustru. |
|
|