| LGHF valdes sēde, 05.07.2019. |
Jul. 5th, 2019|08:50 pm |
Trīs nedēļas pēc pasaules čempionāta fiziski un morāli dzīvākie LGHF valdes locekļi savācās, lai izteiktu novērtējumu izlases startiem šai pasākumā. Tie bija Be, Bl, Ca un Ka.
Šai anonīmajai biedru grupai bija arī vienreiz tak jāizdomā, ko iesākt ar, tā sakot, nesportiskās līdzbraucēju daļas sportiskā režīma neievērošanu. Stāvokli sarežģīja apstāklis, ka bez apspriežamā cilvēka mums Latvijā nekāda galda hokeja vēl līdz šai dienai nebūtu - pārvērtēt viņa pagātnes nopelnus nav iespējams, un visiem gribējās kaut kā atrisināt lietu variantā ar paēdušu vilku un dzīvu kazu (un tāpēc ne es, ne valde nesaucam pa tiešo vārdā). V obščem, līdzi ar izlasi vairs neņemsim, ja vien situācija nemainīsies uz labo. T.i., nepārstās dzert brauciena laikā. Un pamazām taisāmies viņu atbrīvot arī no atlikušajiem sabiedriskajiem pienākumiem - veselības stāvokļa dēļ. Bet skaidrā esošu vienmēr gribēsim redzēt, tai skaitā izlasē. Oficiāli tas tika noformulēts mīkstāk - "ja par kādu no potenciālajiem izlases dalībniekiem vai līdzbraucējiem būs aizdomas par disciplīnas neievērošanu, pirms brauciena tiks veiktas individuālas pārrunas. Balstoties uz disciplīnas neievērošanu brauciena laikā cilvēkiem dalība turpmākajos čempionātos var tikt liegta."
Vispār, uz Kraņu vienalga diez vai tiks sūtīts pilns sastāvs. Tālu un konkurence nesolās būt īpaši stipra.
Pārejot pie paša čempionāta: runājām gari, bet ne visai produktīvi. Dabiski, slavinājām sieviešus (es gan to daru katru reizi principa pēc, bet šoreiz arī citi pievienojās), priecājāmies par Burtnieku triumfu papildturnīrā, urkstējām par veterānu impotenci (no 7 veterāniem&vecveterāniem tikai viens nospēlēja savā kategorijā labāk par reitingu, un tas pats es, kas nekādas medaļas vienalga neatnesīs). Oupens tika novērtēts drīzāk pozitīvi, neraugoties uz mūsu lokomotīvju... ē... nepietiekamo efektivitāti. Labi, kādreiz tas vienalga notiktu. Juniori un mazjuniori savās kategorijās nospēlēja apmēram savā līmenī, tikai Krista/Annija izcēlās.
Visādi pa ausu galam sēdē saklausīti sīkumi.
Bl kabinetā mēnešiem ilgi stāv vēlo apbalvošanu dēļ turnīru dalībnieku nepaņemti kausi. Elēnas, piemēram. Un tas viņam šūpo auru un aizņem vietu.
Ca: nav vairs jēgas nevienu oupenā speciāli iecelt ar valdes lēmumu, tie, ko mēs ieceļam uz kādreizējās spēles prasmes pamata, tur neko spožu neparāda. Treniņu un turnīru trūkums tajā līmenī vairs nav kompensējams ar apsūnojušiem medāļiem. Bl piekrīt, saka, ka ja kādu stimulēt, tad jaunos, bet vecie lai izcīna vietu ar reitingu. Ca: varētu atsākt apmaksāt dalību pasaules tūrē junioriem. Ieguldīt naudu darbā ar jaunatni uz nākošā EČ rēķina, kurp varētu aizsūtīt arī mazāk cilvēku. Apkārtējie atbalsta. (Es arī redzu daudz lielāku labumu aizsūtīt Riekstiņus uz Swedish Masters, kā sevi uz Kraņu.)
Ukriem komandas garu ieliekot jau šūpulī...
Zviedri atsūtīja pilnīgi nožēlojamu sastāvu, kurš paņēma abus zeltus veterānos.
Mums sāk izveidoties tradīcija vinnēt neopenistu papildturnīru. Šogad K. Riekstiņš Raubiču Atklātību, pagājušgad A. Žernovojs Stigu TT...
Ca: sākām pret Ukrainu vnk šausmīgi, 1:8 pēc otrās kārtas. Izglābties neizdevās. Bet krievu otrais sastāvs bijis ņemams, paši vainīgi. (Krieviem dažādu iemeslu dēļ komandā nebija visi 3 no viņu pasaules Top4 spēlētājiem.) Ca prāto, ka laikam vajadzējis likt Raineru pret krieviem uzreiz. Krievi turoties lielā mērā uz Titova psiholoģiskās dresūras par to, ka viņi ir labākie un neuzvaramie. Izlases spēles novērtējums ir no 4 līdz 3 (no 5), vispozitīvāk vērtē Bl: kaut vai kādas, bet medaļas, būs par ko atskaitīties pašvaldībām un sponsoriem.
Ca: oupena pleiofā Sīlis nebija pietiekami nopietni noskaņojies, kamēr Caics pret Žolobovu juties krietni labāks, bet nu galīgi negājis.
Ka: jaunā sezonā spēlēsim ar jaunajām ripām. Problēma ar LK/AL maija datumu: visērtākajā sestdienā Turku Open, 2. maijs un 18. aprīlis iekrīt kaimiņnedēļā ar politkorekto nomināciju čempionātiem. 16. maijs ir tā pavēlu, bet laikam tiks ņemts tas.
Bl: gada prioritāte, kā jau vienmēr, ir kārtējais Sarauj! Vieta tā pati, vadītājs Sīlis, taisiet tāmi, cik kam maksāsim.
Be: es pašlaik esmu sācis Vikipēdijā rakstu sēriju par galda hokeju, bet Sarauj! īsti neiet pēc formāta, Vikipēdijā tas skaitās nenozīmīgs masu pasākums, kam tur nav vietas, atšķirībā no sporta sacensībām - kā Rīgas kauss.
Vēl tika teikti daži skaisti vārdi par turnīra organizāciju.
Ka: čempionāts tika sarīkots ķeksīša dēļ, neizsauca tāda līmeņa pasākuma atmosfēru (līdzīgiem vārdiem par to izteicās arī Kosirevs/Kokoss podkāstā - ka jau sen neesot nekādas sajūtu starpības starp PČ un pieklājīgu Pasaules tūres turnīru). Praktiski viss bija tikai krieviski. Galdi labi, bet piestiprināšana nepieļaujami slikta. Neskaidrs galdu izkārtojums, kas radīja jucekli. Un neciešams karstums.
Jā, un pieteikumus O50/U13 iepriekšējā vakarā varētu izdarīt arī kapteiņi, lai nav visiem jānāk un jādrūzmējas.
Ca: ripas labas, jo mūsu. Viņš atved 700 ripas, ierodas piektdien pie Važņika, tas saka - nafig man tagad tavas ripas, rīt iedosi. Protams, nākamajā dienā Ca jau bija par tādām nevienam nevajadzīgām ripām aizmirsis, kas aizkavēja pasākumu par kādu pusstundu... Starptautisko tiesnešu sastāvs visai mulsinošs (viņš izteicās mazliet tiešāk).
Be: kolhozs, b. Reglamentu maina turnīra gaitā, izlekušos stieņus ieliek turpat, neizņemot no renītes, tiesneši nezina noteikumus vai nolemj tos ignorēt pēc saviem ieskatiem. Kas attiecas uz kapteiņu pieteikumiem... mēs te pieredzējām, kā leģendārais Kokoss netika uz 50+, jo sākuma laiks bija mainīts nedēļu pirms, Kokoss to nezināja un krievu izlasē neatradās neviena, kas viņam pateiktu un pamodinātu. Organizatori arī izrādījās nespējīgi turēt dalībniekus kursā. Mums šai ziņā bija labāk: Kalniņš bija iepriekš izdrukājis papīrīšus ar turnīru sākumiem (gan arī ne īsti precīzus pastāvīgo izmaiņu dēļ), un mēs trīs no U50 sarunājām savā starpā viens otru modināt, lai nepalaižam garām.
Ka: ITHF jāizvirza iepriekšējas minimālās prasības sacensību orgiem. Kā kondejus zālē u. tml.
Oficiālais protokols |
|