| Pasēdēju seminārā |
Feb. 26th, 2019|08:23 pm |
Eh, dažas lietas šai pasaulē ir negrozāmas. Ja tu esi pazīstams ar džentlmenisku spēli, kas tevi gaida? Pareizi. Sēdēšana semināros un konferencēs par sporta ētikas tēmām, jo dažus turp sūtīt kauns, un citiem atkal nav laika uz tādu acīmredzamu bezjēdzību. Galvenais - nekrākt.
Tā nu es uzvilku labāko, kas man bija, un aizvilkos uz sporta birokrātijas rīkoto semināru par manipulācijām sportā - t.i. rezultātu sarunāšanu gan tīri starp sportistiem, gan starp tiem un trešajām personām, īpaši izdalot totalizatoru spēlmaņus. Neko negaidīju un neko nesagaidīju, ja nu vienīgi lektores domu, ka senajā Grieķijā atlētus apbalvoja ar zelta medaļām, un vēl dažas tamlīdzīgas blēņas. Bet man nebija ne mazākās tieksmes līst konfliktēt savas erudīcijas dēļ, tas jums nav Internets.
Tak tas mani uzveda uz domu, ka ja es kaut ko visumā jau zinu, tas vēl nenozīmē, ka to zina arī visi citi, nu jeb vai vispār kaut viens cilvēks galda hokejā. Tāpēc padalīšos ar šo to, kas tika vai netika izrunāts.
Krimināllikuma 212. pants paredz kriminālatbildību par manipulēšanu ar spēļu rezultātiem, un tas vienlīdz attiecas uz futbolu-basketbolu un galda hokeju. Tika norādīts, ka pie manipulēšanas pieder gan korupcija (spēļu atdošana par naudu vai citām vērtībām,- līdz 3 gadiem ieslodzījuma, turklāt noziegums ir jau piedāvāšana neatkarīgi no tās pieņemšanas), gan spēļu atdošana bez mantiska labuma (taču par to tikai līdz 1 gadam). Pie kam, manipulācija ir arī spēlēšana ar nepilnu spēku - es domāju, mēs turpināsim ignorēt šo likuma normu pret acīmredzami vājiem pretiniekiem, jo pieaugušu cilvēku ētika ne vienmēr ir tik ļaunprātīga kā likums,- kā arī izstāšanās no turnīra pirms tā beigām bez attaisnojoša iemesla. Un jā, iekļūšana zemākā līgā kā plānots nav šāds iemesls.
Varam piebilst, ka 4. pants paredz sodu Latvijā arī tad, ja šāds noziegums veikts ārvalstīs.
Mazliet par šo tēmu minēts arī Sporta likuma 15. pantā.
Jāteic gan, ka gan policijas lektors, gan pārējie ieteica šādas lietas vispirms mēģināt atrisināt federācijas ietvaros un tikai ja lietā iejaukta nopietna nauda (ne simti un ne tūkstoši), zvanīt policijai - tā ka viņi arī nepriecāsies, ja mēs iesim rakstīt iesniegumu par to, ka kāds aizlaidies no amatieru vai citas līgas, nenospēlējot otro posmu. Precīzāk, viņi prasīs, vai mēs esam pie pilna prāta ar savu likumpaklausību.
Tika stāstīts par pagrīdes totalizatoru ļauno un kriminālo būtību, ar lepnumu stāstot, ka jau nobloķējuši vairāk kā tūkstoti domēnu un šorīt vēl čupiņu. Zemtekstā diezgan skaļi izskanēja: "...un viņi nemaksā nodokļus mūsu uzturēšanai."
Bija arī pieminēta ideja, kuru pēc atbalsta Internetā saitā manabalss.lv pašlaik nākas izskatīt Saeimas komisijām - par vispārēju azartspēļu aizliegumu Latvijā. Visi likuma un morāles sargi vienbalsīgi bija pret šādu aizliegumu, gan tādēļ, ka legālie toto nes naudu budžetā, gan tādēļ, ka tie arī paši ir ieinteresēti cīņā ar spēļu viltošanu, gan tādēļ, ka uz viņu naudas turās pāris Latvijas sporta līgas futbolā un basketbolā (formāli mūsu likumdošanas ākstību dēļ tās sponsorē totalizatoru "sporta bāri"). Piezīmēšu, ka populistiski agresīvā attieksme pret azartspēlēm bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ JKP nedabūja manu balsi vēlēšanās, lai gan formāli mani uzskati vistuvāki tieši viņu deklarētajiem. Neciešu psihojošus vīriešus. Piedod, Vaclav.
Izskanēja prasības sportistiem, pat bijušajiem un viņu radiniekiem, aizliegt jebkādā veidā piedalīties totalizatoros pat citos sporta veidos, turklāt daža federācija lepojās, ka viņā tāds princips jau daļēji ieviests. Varu tikai ieteikt aizliegt tajos piedalīties arī skatītājiem un viņu radiniekiem, kā arī citiem, kuri varētu nejauši ieraudzīt pa televizoru kādu sporta translāciju. Ja reiz idiotisms, tad līdz galam.
Par citiem galda hokeja piedzīvojumiem, ko varējāt nepamanīt. Kā Latvijai izdevās uz brīdi uzlikt ķepu pasaules reitingam, tā tas arī pa kluso tika palaists vējos un aizlidoja uz Ukrainu. Tā vien izskatās, ka ukraiņu federācija izrādījās efektīvāka un organizētāka par mūsējo. Kas izklausās pēc izsmiekla, toties godam nopelnīta.
Par PČ-2021 es arī neko jaunu neesmu dzirdējis jau trīs nedēļas. Toties man kapos dzeguzīte nokūkoja, ka tuvākais PČ varētu notikt Raubiču sporta kompleksā un dzīvošana ar ēšanu arī turpat. Tas ir 15 km ZA no Minskas centra, ziemas sporta centrs, kuru pa vasaru acīmredzot nav ar ko aizņemt. Tā ka uz Minsku laikam būs jābraukā ar sabiedrisko. Autobusi iet reti, 5-6 reizes dienā, bet pāris km attālumā ir trase M3, kur gan jau kaut kas atradīsies. Neesmu drošs, ka sporta bāzē nebūs uzpūstas pārtikas cenas, Maskavas Krilatskā tā mums bija. Pagaidām ziņa par Raubičiem vēl nav apstiprināta.
Pats arī pa šo laiku ne tikai gulēju, bet to, kā tiku pie trešās vietas Igaunijas čempionātā, jau aprakstīju savā feisbukā. |
|