Cik cilvēkam ir pareizi svinēt dzīvi un cik neuztraukšanās ir izlaidība?

Tā arī nespēju izlemt vai vakardiena pavadīta Fonteinā un šodiena ar hiperaktivitāti un nekā neizdarīšanu ir dzīves baudīšanu, vai lamatu likšana pašai sev, ja parīt jau ir eksāmens, kas spēj izšķirt manu dzīvi uz vismaz nākamajiem 4 gadiem.

Un liekas, ka ne viņi, ne es un ne kāds cits saprot, ko tas īsti nozīmē, ja viņu nolikšu. 

Fantastiska saruna vakardien ar krustmeitu, par viņas uztraukumapārdomām, kas man bijas aktuali kādā brīdī spānijā.

Jā, un tad skriešana pa lietu. Un šodienas skrējiens caur labības lauku, kad apkārt Tev ir lietus un negais.

Un ģimenei, spēlējot volejbolu, liku pārleicināties, ka man ir ģeniālas deju kustības.

Varbūt normāli, ka angļu valoda šobrīd man ir tik sveša un gribas latviski,latviski, latviešu. varbūt pretreakcija, varbūt apjausma, kas iespējams viņai tas ir pēdejais brīdis.