Iesāksim ar dziesmu

If you got a minute - Why don't we go - somewhere only we now?

Šobrīd jau to sākšu uztvert kā tendeni, lai arī ar ko aizeju uz Fonteinu, beigās tur palieku ar jaunāko kāļmeitu.
Tur vakarā pie mums apsēdās komunicēta savāds tikai krievrunājošs puisietis un viņa draugs, kas mūs ignorēja, un puisis, kurš kādreiz pabeidzis LR6 un tagad mācas tai pat skolā,kur Rūķis un negrib, lai viņa uzzinātu, ka īstenībā viņš nav kauslis, bet viņam ļoti patīk mazi bērni un dzīvnieciņi.
Nākamā rītā iepinos vēl lielākā dīvaiņu kompānijā.
Iepirkām dārzeņus Rimī, devāmies uz Studentu māju, sētā taisījām pikniku un spēlējām vilkačus.
Nezinu vai jāpiekrīt Agates sen teiktam tekstam,ka pievelkam dīvaiņus, vai arī es pievelku visa veidu lošus ar pārak lielu glee koncentrāiju savā dzīvē?
(pluss KJB tagad ir piedāvājums 4.maijā doties riteņbraucienā apkārt ezeram)

Tagad actiņām baudījums (tas Tev Baiba)

Viņš vai Viņš



PS. Šodien izbaudīju vakaru ravējot. Putnu čavas fonā un pilnīgs miers. Nebūtu domājusi, ka kaut kas tāds varētu patikt. Un izdevās sevi savaldīt. Patika teksts par EQ - par dusmām. Dusmas izdala noteiktu vielu,aks vēl laiku kavējas ilvēka organizsmā, tāpec, sīkums kas nenokaitinātu pirms tam, pēc citas kaitinošas situācijas mūs izgāž no sliedēm. Katru reizi jauns hormonu vilnis. Katrs nākamais vilnis ir spēcīgāks, jo iepriekšējā efekts nebeidzas. Tātad būt modram, un neļaut sev panesties.
Savāda doma bija, ka pēc ballītes biju pirmo reizi pa ilgiem laikiem kaut cik morāli stabila.
Vai tas varētu būt tāpat kā bērnībā gavējot uz cukuru, ka kļuvu neciešama. Vai ar alkoholu ir līdzīgi? Nezinu, bet pēc Maija turpināt darbu atteicos, parāk liela,liela emocionālā slodze.