nezinu kā ir pareizi jāraksta, tā, lai būtu interesanti lasīt, kad vēlies iekraut sev. 

Kam nepatīk pavadīt 5dienas vakaru iemaldījušai pusmūžnnieku ballītē?
Kur viena gandrīz 50 gadīga persona apspriež savu paziņu - smirdīgu veci, kas jaunus skuķus copē, tad stāsta par saviem piedzīvojumiem bufetē un kojotos.
Jubilars (tuvu pie 40) stāsta, kā viņam puberitātes laikā krūšu gali cietējuši un baidījies vai krūtis neizaugs.
Un viņa sieva - grūtniece, stāsta par to,ka katru nakti ir erotiskie sapņi un tik forši no rīta pamosties.

Hmm. Jāatzīst, ne mani kāds četrdesmitnieks ir mēģinājis copēt, ne bufetē vai kojotos esmu bijusi atpūsties.
Un vispār domāju par to, vai mūsu 20mit gadnieku ballīte ar reliģijas, emocionālās inteleģences un visa pārējā apspriešanu vispār bija normāla.

Un zini, laikam tomēr jaunākā paaudze nav tā, kas deradējas.
Viss ir atkarīgs no cilvēkiem, kas Tevi apskauj.
Un tā arī ir visa tava subjektīvā pasaule. ja kaut kas nepatīk, tad kāpēc to esi izvēlējies.

Labi, viss vienalga - fonā skan Stereophonics - Dakota un sestdienas rīts var sākties.

Beidziet man šitas garastāvokļa maiņas!!!
Negribu braukt uz nekādām apmācībām, gribu brīvu nedēļas nogali.
Un dziesmas meklēt arī negribu. Un gribu tikai dusmoties,lai arī zinu noteikti,ka ies jau forši.
A tagad gribas dusmoties. jā. un grēksūdzei neesmu sagatavojusies vot tā. un fleša man arī nav.


Un varētu daudz, daudz bildītes likt.

Kāpēc, kad ir diena, kurā bez īpaša pamatojuma jūtos šādi


Vakarā tā pārvēršas par šādu skatu?


Un vispār gribētu,lai cilvēku savu laiku nosistu lietderīgāk, pat šitādu bilžu taisīšana liekas būtu forši.





Vajdzētu parstāt tik daudz ciboties, vai tiešās tā būš kļuvusi par sviesta cibu..

Par spītu Līvai turpinu klausīties  "And he feels like his new life can start; and it feels like heaven" :)
Un lai arī jāatzīst, ka šī diena netiek nodzīvota pēc vakarnakts sastādītā plāna, tā tomēr tiek nodzīvota sasodīti skaisti.
Klavieru spēlēšana pēc tik ilga pārtraukuma un izlekšana pa logu, lai noplūktu sniegpulkstenītes. Pavasaris ir te.
Tagad tik mazliet jāpastrādā, tad jāatrod telefons, lai pazvanītu Tēvam Oskaram, jāsagatavojas, savākšu mājas un visu tā, lai vakarā ar mammu varētu palūgties.
Vispār varētu kaut kur uziet rožukroņa akordus. Jā.
And he feels like his new life can start; and it feels like heaven!



*Šodienas ieteikums: Atceries atcerēties, ka ir pavasaris. Izej ārā vienkārši par viņu papriecāties kaut vai uz 10 minūtēm. Nedarot neko citu, tikai pateicoties viņam, ka viņš ir klāt.

PS. aizmirsu piemetināt, ka vakardien mana dārgā kolēģe psiholoģijas centrā noraidīja manu testu kā neobjektīvu, kad es pastāstīju, cik sarežģīti man ir aizpildīt jebkādu testu. Jau procesā es zinu, kas par ko liecinās, ko secinās no jebkuras no manis sniegtām atbildēm utt. Viņas secinājums- man esot nenormāli aktīvi izteikts sindroms - "ko citi par mani domās, būt pietiekoši labai citiem" un tādā garā. Paldies, es apzinos savus dēmonus. Tajā ir daļa mana spēka, otrā puse - kā viņus pieveikt, man vēl jāatrod. Un vakar glee man sniedza atbildi, kāpēc man neder parastas attiecības. Izrādās es vienmēr esmu gribējusi Power Couple. ha.

Pirmā Gavēņa diena, nevarētu teikt, ka sauktu viņu par īpaši izdevušos, ja iesākas viņa ar nākamā-rīta-nenodefinējamo sajūtu. Bet reizē ir sajūta, ka pavasaris tik tiešām ir klāt. Diena laukos,malkas kremēšana un dzīšanās pakaļ sunim, kas izdomāja medīt stirnu baru mūsu sētā. Jā, saule mūs iedzīvina. Tagad tikai jāiedzīvina apziņa - ko man vajadzētu darīt? Un nav runa tikai par darba pienākumiem, arī par mazajiem labestības darbiem, kuriem jāatrod laika šai laikā (un ne tikai tagad)

ha.

Skan "Apvij Rokas" un priecājos par gavēni, kas sāksies pēc 11 minūtēm.
Cik savādi.
Un reizē cik gaidīti.
Es ceru, ka šoreiz sanāks savādāk.
Šoreiz, kad piecelšos skaidrā. Šoreiz, kad mainīšu kaut ko dzīvē, par kuru vairs jau kādu laiku nespēju priecāties.
Vispār gan jāsaka, ka esmu iemīlējusies idejā par studijām iekš manis izvēlētās idejas, tagad tik jāgaida, vai viņi izvēlēs mani.

Vai nav mazliet par daudz sajūtu - vai viņi apstiprinās mani, vai viņi izvēlēs mani. jūtos kā maza radība sākumskolā.
Viss. doties ar kādu prom, izbaudīt kādu neiepazītu Latvijas pilsētu ar cilvēku, ko vēl nav sagrāvuši mani priekšstati par to kāds viņš ir, vai ko viņam pari nodarīšu.
ha.

Visumā ir interesanti strādāt psiholoģijas centrā jebšu "kā es šodien izbaudīju sieviešu dienu"!