to varbūt sauc par visa lielo pārmērību mēru, kad gribam maksimāli visu, jo bail kaut ko palaist garām. Un tiesi tad mes TO ISTO lietu ar palaizam garam, lai gan ja palaidam, tad savadak nevarejam, ja butu varejusi, tad daritu. Un ja kkas ir lemts, tad tas bus. Tikai kaut ka savadak.
Teiksim ta, es to saucu par "karsto gotinu" sindromu. Kad gribas no konveijere rit vel karstas gotinu kompetes, sarities, ka noskebina. Gala ne prieks, ne bauda + vemt gribas. Kapec mes visu gribam te un tagad, un ja ne, tad negribam vispar?
Kur paliek "laiks", lai viss izkristalizejas...

p.s. tavs fonts baigi grauz acis, lai kko salasitu :] tas tik tā, randoma koments

Current Mood gatava īstenot
Current Music Muse - Uprising