Atsāku blogot.
"..
Cīnos starp emocijām par to, ka viss liekas par parastu un pelēku. kaut kur šķiet, ka pat ja tā ir ikdiena viņai nevajadzētu būt tik ikdienišķai un par to, kas mani kaitina un vai pati ar saviem aizsardzības mehānismiem to neizraisu. Jā, bet tā neapmierinātības sajūta nemaz nav tik slikta, liek atrast laika padomāt, tagad tikai jāsaprot vai visu nepārdomāju par daudz. varbūt vajag tādu kārtīgu, uz papīr uzliktu pārdomu, kas mani kaitina, kāpēc un cik daudz tas vienkārši reflektējas no manas ietekmes uz situāciju. labi, nezinu vai varu paskaidrot, bet laikam jau svarīgi vienkārši nemuļļāties savā galvā. Vai nu atmet, vai izanalizē un lem."
