![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Sestdien ar neparasto valodu skolas komandu bijām sevi kulturāli bagātināt, proti, uz mākslas izstādi Half the Sky: Chinese Woman Artists, kas bija veltīta austrāliešu rakstnieces grāmatas ar tādu pašu nosaukumu atvēršanas svētkiem (tā to sauc, ja?). Es gan neesmu ļoti mākslās izglītota persona, lielākoties mani spriedelējumi par mākslu aprobežojas ar patīk/nepatīk. Līdzīgi kā ar mūziku - nevaru izteikties ar profesionāliem terminiem, bet ļoti labprāt varu parunāt par to, kādas sajūtas man attiecīgais darbs izraisa un kāpēc. Tad nu, lūk, šī izstāde bija patīkamas sajūtas izraisoša. Sākot ar pašas galerijas atrašanās vietu, proti, pilsētas mūra sargtornī (jumtiņš bildē), kuram apkārt ir arī pāris saglabājušies mūra fragmenti. Galerijas nosaukums ir Red Gate Gallery, un, lai uz to nokļūtu, jāiziet cauri sarkaniem vārtiem, jāuzkāpj pa kāpnēm un paveras šāds skats - vecais sargtornis un galerija. Skats no sargtorņa uz ārpasauli šāds; diezgan tipiska Pekinas ainava - vēsturiskais saplūdis ar moderno, mūra paliekas, dzelzceļa stacija, miljons (jā, man patīk pārspīlēt) stāvu dzīvokļu mājas un zaļumi.
Runājot par konkrēto izstādi un pastāvīgo ekspozīciju citos stāvos - tie, mākslas darbi, kas man puslīdz patika: melnbalts domas lidojums, kur katra no mums redzēja kaut ko citu, seriāla hannibal sākuma titru asociācijas (šādu es labprāt sauktu par savu; ko tas stāsta par stāvokli manā galvā es nemaz negribu zināt), šo nofotografēju brālim, jo kāpēc ne, bet arī tāpēc, ka interesants darbs - makšķeraukla un akrila krāsa un neatkarīgi no skatīšanās leņķa var redzēt galvaskausu, vienkārši patika un arī vienkārši patika. Īsāk sakot, ļoti patīkams pasākums labā kompānijā ar Austrālijas sarkanvīnu, kas ir mana vājība.
Pēc šī kulturālā piedzīvojuma devāmies pusdienvakariņās, kurās būdami septiņi labi un garšīgi paēdām un kopā samaksājām 135 juaņas.
Un, lūk, nobeigumam kā kontrasts civilizētajai dienai - paceļam acis augšup un varam novērot reālo Ķīnu visā tās krāšņumā, ugunsdrošība, elektrodrošība un viss pārējais nav svarīgs, galvenais, ka viss darbojas.
Runājot par konkrēto izstādi un pastāvīgo ekspozīciju citos stāvos - tie, mākslas darbi, kas man puslīdz patika: melnbalts domas lidojums, kur katra no mums redzēja kaut ko citu, seriāla hannibal sākuma titru asociācijas (šādu es labprāt sauktu par savu; ko tas stāsta par stāvokli manā galvā es nemaz negribu zināt), šo nofotografēju brālim, jo kāpēc ne, bet arī tāpēc, ka interesants darbs - makšķeraukla un akrila krāsa un neatkarīgi no skatīšanās leņķa var redzēt galvaskausu, vienkārši patika un arī vienkārši patika. Īsāk sakot, ļoti patīkams pasākums labā kompānijā ar Austrālijas sarkanvīnu, kas ir mana vājība.
Pēc šī kulturālā piedzīvojuma devāmies pusdienvakariņās, kurās būdami septiņi labi un garšīgi paēdām un kopā samaksājām 135 juaņas.
Un, lūk, nobeigumam kā kontrasts civilizētajai dienai - paceļam acis augšup un varam novērot reālo Ķīnu visā tās krāšņumā, ugunsdrošība, elektrodrošība un viss pārējais nav svarīgs, galvenais, ka viss darbojas.
