Viduszemes hronikas

Šodien beidzot izdevās satikt savu tiešo priekšnieci, proti, galveno departamentam, ko sauc The School of Non-Common Languages un uzzināju gan to, kas man ir jādara, gan to, kas ir jādara asistentiem, un viss kļuva daudz skaidrāks, turklāt, ņemu atpakaļ to, ko esmu teikusi par savu asistentu - ja man būtu vienai pašai jāizdara tas, kas viņam, es arī būtu īdzīga un izbesīta. Tagad, kad man tiešā tekstā ir pateikts, ka es esmu boss (un arī pēc vakardienas veiksmīgā izgājiena pa veikaliem), tik tiešām izskatās, ka šo gadu varēs nodzīvot. Jāizdomā un jāsaprot tikai, ko ēst, lai kuņģis nesametas deviņpadsmit līkumos.

Par nodarbībām runājot - šodien izgājām cauri alfabētam (jēeee un tiku galā bez asistenta) un otrajā nodarbībā sāksim apgūt tādas pamatfrāzes kā labrīt/labdien/labvakar, kā iet, mani sauc, kā tevi sauc utt utjp. Viņi izskatījās par šo lietu ļoti priecīgi. Turklāt pirmajā nodarbībā mūs filmēja darbībā un otrajā nodarbībā laikam būs intervija par to, kā Ķīnā māca latviešu valodu.