![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
..par milzīgo klusuma pauzi. Tā kā uz divām ar pusi nedēļām bija atbraucis mans ne tiešais radinieks, proti, brālis (ārzemju apmaiņas un sadarbības birojs var iet uzkārties, jo šo pērli es atcerēšos ilgi), tad aptuvenais ikdienas režīms bija brokastis-darbs-mājas-paķert somu-prom uz apskates objektu-vēlu vakarā atpakaļ mājās-paēst vakariņas-iet gulēt un nākamajā dienā tas pats. Māja nav tīrīta kopā trīs nedēļas, jo vienkārši nebija laika.
Vakar viņš aizbrauca (vēl arvien kā mans ne tiešais radinieks, lai arī mana departamenta vadītāja solīja to nokārtot, again - šo es atcerēšos), tāpēc tuvākajā laikā uztaps šādi tādi pārspriedumi (protams, ka ar bildēm) par rāpšanos Lielajā Ķīnas mūri, elpu aizraujošu skaistumu Vasaras pilī, Aizliegtās pilsētas masīvajām būvēm un skatu no Pekinas augstākā punkta, proti, debesskrāpja 80. stāva.
Visam pa vidu paspēju saslimt, satikt vadību no Latvijas, iemācīties pagatavot normālas, latvieša kuņģim saprotamas vakariņas un saprast, ka es ārkārtīgi mīlu savu ģimeni un draugus, un man viņu ļotiļotiļoti pietrūkst (kas nav nekāds jaunums, bet ikdienā jau tādas "pašsaprotamas" lietas pieņemam kā noklusējumu un nepievēršam uzmanību).
Vakar viņš aizbrauca (vēl arvien kā mans ne tiešais radinieks, lai arī mana departamenta vadītāja solīja to nokārtot, again - šo es atcerēšos), tāpēc tuvākajā laikā uztaps šādi tādi pārspriedumi (protams, ka ar bildēm) par rāpšanos Lielajā Ķīnas mūri, elpu aizraujošu skaistumu Vasaras pilī, Aizliegtās pilsētas masīvajām būvēm un skatu no Pekinas augstākā punkta, proti, debesskrāpja 80. stāva.
Visam pa vidu paspēju saslimt, satikt vadību no Latvijas, iemācīties pagatavot normālas, latvieša kuņģim saprotamas vakariņas un saprast, ka es ārkārtīgi mīlu savu ģimeni un draugus, un man viņu ļotiļotiļoti pietrūkst (kas nav nekāds jaunums, bet ikdienā jau tādas "pašsaprotamas" lietas pieņemam kā noklusējumu un nepievēršam uzmanību).