| Par debašu nometni |
[24. Jul 2005|19:07] |
Tātad, pēc 3.5 stundas ilgā miega tiku modināts, paēdināts un aizvests līdz skolai. Tur sagaidīju pārējos un plkst. kaut kad devāmies ceļā. Kad pamodos, bija jākāpj ārā no autobusa kkādā muižā, kuru, kā noskaidrojās, sauca mītiskajā un mistiskajā Īvandes vārdā... Tā kā bijām ieradušies paši pirmie (no dalībniekiem), tad kādu laiku pagarlaikojāmies ēkā un tad trijatā- es, Dzalbiš un Berta- devāmies apkārt zaļajiem, aizaugušajiem dīķiem. Skanēja tas aptuveni tā- "krakc, wī, krakc, wī"- tur bija ĻOTI daudz gliemežu... Viņi teica "krakc", bet Berta- "Wī!". Tad sagaidījām pārējos, uzzinājām, ka Īvandē ir mākslīgais ezers (nevis dīķis!) un vēl visādos veidos kavējām laiku, bet tas jau ir nogrimis vēstures aizmirstībā. Nopriecājos, ka atkal esmu iedalīts Alda grupā. Pagājušajā gadā, kad pēdējoreiz visa grupa bijām kopā, un viņš mums dalīja dāvaniņas, viņš man teica kko ļoti jauku, tikai neatceros, ko. Žēl.
Vakarā, gatavojoties atklāšanas pasācienam, domājām par priekšnesumu, un mani plānoja saģērbt par beibi, bet nolēmām to atstāt vakara pasācienam. Vakarā gan es saglabāju SAVU dzimumu, bet tik un tā bija smieklīgi :DDD
Otrdien sākās "jociņi" ar modinātāju kā pagajušā gada nometnē- es, kārtīgs cilvēks būdams, uzliku modinātāju. Protams, no rīta to dzirdēja visi, izņemot mani. Bet ko var gribēt no cilvēka, kurš divās diennaktīs gulējis 11 stundas? Todien strādājām pie bukleta, klausījāmies Zandas lekciju par uzstāšanos un Normunda lekciju par debatēm ASV. Visās gandrīz aizmigu, vienīgi Zandas ne. Vakarpusē vēl gājām peldēties un es veicī nodrošinājos ar kafijas krājumiem. Vakara pasācienā bija jāpielabinās miljardierim, lai tiktu uz šovu "Mans riebīgais priekšnieks". Mēs bijām suiti. Un citi arī bija labi, Valda Likuma & Co priekšnesuma laikā pāris reizes vārda tiešā nozīmē pārsmējāmies līki :D
Trešdien lekcijas vadīja s/o "Delnas" Robis Putnis un kkāda dāma. Šo laikā neaizmigu, bija pat diezgan incanti. Kas vakarā, neatceros- nav pierakstīts.. Šajās dienās jau laiku pa laikam bija dikti vientulīgi, gribējās ar kādu draugu SMSot, bet ar ko? Annijai SMSoju, bet, kā tikko izrādījās, brālis nebija parādījis viņai SMS, tāpēc vienīgi ar Andu sanāca. Un trešdien sākās gatavošanās debatēm. Ā, atcerējos, kas vakarā- orientēšanās un jaukā bara spēle "Pūķis"! Mmm, burvistiski!
Ceturtdien bija lekcija par tiesāšanu un tad sākās... 1. riņķis tika apvienots ar tiesāšanu. Bija jauki. Pakāsām. Vakarā, īsinot laiku, staigāju apkārt un uzkūlos meiteņu bariņam un Mišam un Uģim, kuri atzinās man mīlestībā. Kad uzzināju, ka tā ir spēle, pievienojos. Wī, tas bija jauki..:) Kaut kā savādi gan, ka mums, puišiem, vairāk sanāca smīdināt vienam otru, nevis dāmas..:D Bet bija taču jauki atglaust matus no acīm, dzirdēt meiteņu apbrīnas pilnos (ē... cik nu, bet tomēr) "Ōōō..." un tad visus sasmīdināt, pasakot "To es redzēju HIM videoklipā" :DDD Un vakarā bija realitātes šovs "Dīvaiņu māja". Vagari bija centušies, bet apziņa, ka mūsu baidītāji tepat tumsā vien ir, traucēja izjust BAILES... Bet nekas, dažu labu uz trepēm pārbiedēt mums izdevās gan..:)
Piektdiena sākās ar debatēm. 2. riņķī atkal bijām A, zaudējām, bet trešajā- biedzot N. Kaut arī minēju, ka "Korupcija ir tradīcijām bagāta Latvijas iedzīvotāju nodarbe, par ko liecina citāts no "Mērnieku laikiem": "mazos zagļus kar, lielos ceļ augstos amatos"", atkal zaudējām. Bet nekas, ieguvām daudz brīvā laika :DDDKo darīju, neatceros.. Ā, uz veici biju ar kko, ¼finālu arī tiesāju. Fināls bija vnk jautrs..:) Apbalvošana mana dikti pārsteidza, jo arī es tiku pie pateicības raksta. Wow.. Šite atkāpe- vsp man bija traki patīkami dzirdēt, ka esmu "foršs džeks", no cilvēka treniņtērpā- ka viņam patīk mana asā aproce un vēl šo to.. Cik vemtpilī tas ir dzirdēts? Ir vispār? Jā, 10 gados reizes, ēm, desmit? Nu jā.. Nometne bija fantastiska, kaut arī reizēm jutos kā autsaiders, un skaidri apjautu, kas tieši man liedz sadraudzēties ar cilvēkiem dzīvē- es nevaru uzreiz pieiet un sākt runāties utt. Fuck vemtpili...
Pēc apbalvošanas mums it kā bija jāgatavojas vakara pasācienam- Talantu Fabrikai. Varim padoms nebija tālu jāmeklē- "Vienkārši: saģērbsim Kārli par Britniju un uzstāsimies ar 'I love Rock'n'Roll'" To gan vēlāk noraidīju, bija mums it kā cita doma, bet, kad pasākums sākās, to atmetām un nolēmām palikt bez priekšnesuma... Tomēr, kad uz skatuves uznāca Lily (skatīt galerijā) es nospriedu, ka mūzu pirmā ideja nav nemaz tik slikta... Bildes ir galerijā (Debašu nometnes. Ja tā vēl nav, tad neuztraucies, es to jau veidoju). Pēc konča pamazām sākās noslēguma vakars (tā tas nosaukts DIENAS KĀRTĪBĀ). Sākumā jau nekas incants nebija- neieperoša mūzika, ēšana u.t.t., bet vēlāk jau sākās... No dejām gan nekas nesanāca.. Kādos divos naktī beidzot sagaidīju SAVU- matu kratāmo- mūziku-
Labs headbangs pie Limp Bizkit - Rollin'
Labs headbangs pie System of a Down - Chop Suey
Nedaudz ĻOTI laba headbanga pie Skyforger - Kauja pie Saules. Pēc nepilnas minūtes DJ nosprieda, ka tā dziesma vakaram nav atbilstoša.
Tad atkal pie galda ar Anci, Lauru, Sanitu, Reini un vēl citiem..
Četros pavadījām Daugavpili, mums pievienojās Mārtiņš no Talsiem, un mēs gājām augšā, sēdēt mīkstajos krēslos.. ūūū! :) Kad Berta sāka migt ciet, Haris (Spartaks; Žans Žaks Maigonis) sāka kustināt viņas lūpas un kko viņas vietā runāt. Ko, neatceros- biju pārsmējis jēgu :DDD tad, lai neaizmigtu, uzgrauzām manu kafiju. Laikam līdzēja. Piecos gājām ārā spēlēt Ričuraču- es, Ance, Laura un Sanita. Mārtiņš uzņēmās moderatora pienākumus, bet Berta bija daiļā izpalīdze. Pirms septiņiem beidzām spēlēt, aizgājām izšūpoties, tad uz sporta laukumu vēl paspēlēt dažas spēles, arī "Pūķi" un tad mēs gājām modināt pārējos...
Sākumā skolotājus un tad, sākot ar Mārtiņa Dz. istabu rezies piecas vai sešas visam gaitenim novēlējām skaļu un mundru LĀĀĀĀĀĀĀB-RĪĪĪT!!! Un pēc tam vēl sniedzām apvienotā katluvāku, bļodiņu un karošu orķestra žiglkoncertu. Tad, pārsmējušies līki, izmukām ārā, es piezvanīju Mārtiņam Dz., vēloties dzirdēt klausītāju atsauksmes. Tās bija, cik atceros, šādas- "[rpjš vārds] es tevi noķeršu un [rupjš vārds] [rupjš vārds] tu [rupjš vārds]". Tad devāmies uz virtuvi un katru ienākošo uzņēmām ar laipnu un iejūtīgu jautājumu "Kā gulēji?" un smieklu šalti. Viņi visi uz mums skatījās ar tādu, maigi izsakoties, nelaipnu skatienu. Nepateicīgie.
Bet pēc brokastīm sākās pats nejaukākais- atvadīšanās... Liepāja aizbrauca jau astoņos. Pavadot Lauru, Anci un Sanitu, iedomājos par to, cik jautri bija pa nakti, un to, ka tā jau vairs nebūs, un knapi valdījos, lai nesāktu raudāt.. Tad Iecava, un visbeidzot arī Mārtiņš... Vismaz viņš katru aizbraukšanu pārvērta jokā, dziedot "Projām jābrauc, projām jābrauc, jūs nevarat šeit palikt. Šeit palika pusdieniņas, kuras neviens nedabūs" u.t.t. Un tad pat vagari aizbrauca pirms mums.. Nu velns ar ārā... Pirmie atbraucām, pēdējie aizbraucām... Un laiks tik skumjš- lietains.. Labi vismaz, ka man izdevās divas reizes uz stundu aizmigt.. Atceļā nekas īpašs, vemtpilī autobusā noskatījāmies motociklistu parādi- lielisciņi, tad mājās pie kompja un pēc stundas, divos gulēt.. Tāda savāda sajūta pārņēma- pirms dažām stundām vēl bijām visi seši kopā- es, Laura, Ance, Sanita, Berta, Mārtiņš- bet nu jau atpakaļ savā ierastajā vidē pie kompja... Labi, ka ātri aizmigu.. |
|
|
