ēi nu, ēi nu, es tas rupeklis un tas nejaucenis... Voi B... Ei, paskaties, kā viņa tos savus eņģelīša spārniņus tik talantīgi noslēpj- nu nevar pamanīt...
vakar biju pilns- Tev jau labāk zināms, kas tad nāk galvā. Smuki, smuki... Bļe, Tu padomā kādreiz, ko jūs ar mani darāt- nē, nu apdirsties var no smiekliem, par jūsu šodienas smalko joku, bļe- žiletes, pašnāvnieces, un kas tie bija četriem cilvjiem, kam es tik ļoti dzīvi sapisis, ka bija jāmirst? Jūs, knīpas, maz jēdzat, ko runājat un darāt?

(Reply to this) (Parent)