| # Kaujamies ar enerģētisko vampi... |
[22. Apr 2005|19:01] |
|
Izkāvos ar enerģētisko vampīru. Dzīvē. Uzlaboju sev garīgo, pabojājot viņam... Tieši to jau viņi dara, liek mums stresot, pārdzīvot par viņiem u.t.t.- atņem mums pozitīvās emocijas, lai paši varētu turpināt gausties un neko nedarīt, lai paši justos labāk. Bet vajag tikai viņiem pašiem ko skarbāku pateikt, likt pašiem pakustināt pakaļas, emocionāli norobežoties no viņiem. Tā ir otra svarīgākā lieta. Kad tā ir izdarīta, tad tik sāksies- kā Tu tā man vari teikt, es taču esmu žēlojamais nabadziņš, ja Tu man nepalīdzēsi, tūliņ, tūliņ izlaidīšu garu... Un te ir pirmā svarīgākā lieta- šajā brīdī nevis noticēt viņam, atsākt žēlot, bet palikt tikpat nelokāmam. Sākumā jau pačinkstēs, bet, kad redzēs, ka pašam vien sava pakaļa ir jākustina, beigās arī sāks kustināt. Ja kāds no viņiem tiešām varētu sev ko nodarīt (es domāju tieši TO), tad jau sen būtu izdarījis. Bet viņš ir atradis veidu, kā neko nedarot dzīvot labi. Jāpiegriež viņam tas skābeklis. Es to varu teikt, jo pats tāds esmu bijis. Bet jāatceras, ka vienmēr ir izņēmumi. Vajag ar vēsu prātu visu apdomāt un izlemt, kā tur īsti ir ar to cilvēku. Nevajag jaukt šos maitas ar cilvēkiem, kuriem tiešām vajadzīga palīdzība, vai tādiem, kam vnk iedzīts mazvērtībnieks. |
|
|
