Lietus dārzs

Kad viss paliek pusdarīts...

Kad viss paliek pusdarīts...

[info]karbunkulis
1/17/05 12:51 am
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Viņš bija akls...
Ne jau tāpēc, ka šaušelīgā nelaimes gadījuma būtu zaudējis redzi, arī ne tāpēc, ka būtu piedzimis akls un nespējīgs ieraudzīt pasaules krāšņumu!Nē, viņš vienkārši bija neredzīgs, jo nespēja ielūkoties dziļāk... Jā, viņš lieliski prata atšķirt skaisto no neglītā, balto no melnā, tukšo no pilnā, bet... ar to bija gana... Dvēsele pusbarota, laiks nosnausties!

Viņš bija nedzirdīgs...
Dzirde kā sunim, pat vēl labāka, bet pats itin nenmaz neapjauš, ka nedzird. Saklausīt pusnaktī aiz kaimiņu sienas kliedzienus, saausīt pagalmā klusināto sienāžu sisināšanu vai lietus laikā ūdens pilēšanu notekcaurulē (pat no otra mājas gala)... to viņš lieliski prata, vairāk gan neko, bet... ar to bija pietiekami...
Sirdsapziņa pusdzirdīta, laiks doties pie miera!

Viņš bija nejūtīgs...
Zināt jau viņš zināja, ko nozīmē sūrstoša lūpa, kas pārsista skolas puišeļu uzrīkotajā kautiņā, viņš zināja, kā sāp roka pēc neveiksmīga kritiena no piemājas augstākā koka un kā smeldz pleci pēc smagas darba dienas... Pats pārliecināts, ka noteikti ir jūtīgākais cilvēks pasaulē, bet... ir nejūtīgs... Taču ar to viņam bija vairāk kā pietiekami, pat par daudz...
Cilvēcīgums pusapģērbts, laiks likties uz auss!

Un tā cilvēks sevī iemieso ideālo, viņš jūtas kā pasaules izredzētais, kā tās centrs, ap kuru zeme griežas, bez kura ziņas nenotiek itin nekas un..., ticiet vai ne, bet tāds viņš arī ir, jo nav jau ar ko salīdzināt... apkārt staigā tādi paši vientieši kā viņš pats, pusbarotu dvēseli, pusdzirdītu sirdsapziņu un puskailu cilvēcīgumu...

Nav jau ar ko salīdzināt, tur jau tas joks...
  • Current Mood: Domas raisošs
  • Current Music: Rama Dance "Melna dziesma"
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]karbunkulis
    1/17/05 07:48 am
    Bet kādreiz jau nenāktu par sliktu, ja cilvēks apzinātos, ka viņš nebūt nav pasaules "naba", ka viņš bieži vien kaut ko atstāj pusdarītu... līdz galam nepabaro savu dvēseli, līdz galam nepamanās padzirdīt savu sirdsapziņu... Vienkārši saprast, ka tu, cilvēk, uz šīs zemes neesi vienīgais pievilcīgais objekts, ir arī citi! Tiesa, pēc savas iekšējās būtības tādi paši kā tu, taču viņi ir!Pienācis laiks pacelt galvu un paskatīties apkārt, laiks nomainīt lāpstu un rakties dziļāk...

    • [info]ievucis
      1/17/05 08:41 am
      ..bet atkal,ja no tāda viedokļa skatās..cik tad ilgi raksi,ja tavā bedrā,ko roc nekad nebūs lādes..vienkārši tā paši mānot sevi..

      • [info]karbunkulis
        1/17/05 08:45 am
        Bet kā cilvēks tādā gadījumā var zināt, ka lādes nebūs, ja jau viņš nav mēģinājis rakt?:)

        • [info]ievucis
          1/17/05 10:02 am
          ..arī fakts..
          bet bieži gadās,ka lāpsta ar kuru tika rakta bedre,saplīst un tad cilvēkam pazūd viss entuziasms ņemt nākošo lāpstu un turpināt iesākto..labi,ja ši bedre tiek atsākta rakt pēc k-kāda laiciņā,bet,ja ne,tad...tad viņš tā arī paliek bēdu sagrausts un zemapziņā domādams,ka viņš ir izvēlējies nepareizo vietu un lāpstu..tā viņš arī dzīvo atlikušo savas dzīves posmu..pārmesdams savu vainu..

          • [info]karbunkulis
            1/17/05 10:38 am
            Un tieši te parādās mana, Tava un ikviena cita cilvēka nozīme, jo tieši mēs varētu būt tie, kuri iedos rokās šim nabaga cilvēkam nākošo lāpstu, ja viņš pats baidās vai vienkārši negrib to paņemt...:)
Powered by Sviesta Ciba