tā gaisma, kas ir ārā, pilnīgi atgādina manus agros vasaras rītus, kad es sagaidu saules lēktu un eju gulēt traki priecīga. ļoti lēnām, bet vasara tuvojas! iekšā mieriņš un smaidīgi par šovakaru :)
tagad tik atvērt balkonu, klausīties kā putni čivina, nogulties gultā un gaidīt, kad saule sāks spīdēt uz sejas

tik garlaicīgos vakaros kā šis varētu vienkārši nosprāgt. nāktu miegs, ietu gulēt, jo sapņi vismaz ir interesanti, ja vispār ir

Viss sākās ar to, ka pienāca pavasaris. Tas bija daļēji saulains, bet arī pietiekami slapjš, lai vardītēm būtu prieks dikti liels. Tā nu sāka viss lēnām plaukt, apmēram tādā ātrumā, kā bruņurupucis rāpo pa smilšainu tuksnesi traki karstā bezvēja dienā. Plauka un zaļoja viss. Putniņi čivināja, kukainīši darbojās, tantiņastirgus placī klačojās, pulkstenis griezās, bet ķiršiem sāka plaukt ziedi..
Vai šim stāstam būs turpinājums? Nē, jo tad, kad es to rakstīju, es droši vien biju pavisam cits cilvēks :D + mana valoda nav pārāk aizraujoša, jo vārdi atkārtojas pārāk bieži, bet vispār šķiet, ka es pat atceros to, ko gribēju rakstīt tajā stāstā. Vēl viens šepat tālāk>

"Visi galīgi pjanije" (laikam ietekmējos no Tumora?)

Bija tāda brīnumskaista diena. Neviens no Viņiem negribēja būt vecs, jo tas ir gandrīz kā miris un tiem virsū lec nāve, bet viņi to negribēja - nē nē nē! Tātad, šajā kompānijā ietilpa arī duračka Delma. Viņai bija jāiet dikti garš ceļš uz mājām no skolas un galvenais, ka katru dienu cits, jo tāda bija grūtā dzīve viņas. Ceļš bija garš un dubļains, gandrīz tik pat dubļains kā ceļš pār kuru traukušās miljons trīskājainas žirafes lietus laikā, kas bijis bijis tikpat spēcīgs kā mājturības skolotājas sitiens segai pa vārīgo vietu ar ādas vai dzelzs pletni. Nu tātad, katru dienu ceļš un viss pārējais palikās arvienu dubļaināks un tas viņai traucēja dzīvi. Varētu pat teikt: TAS maitāja to. Lai padarītu dzīvi krāsaināku, viņa, no skolas iedama, vienmēr dziedāja jautru jo jautru dziesmiņu. Tā bija vāāārenjautra - aiz katra parastā vārda tika likts cits vārds, un tas bija CŪKA!
Tā tas turpinājās vēl pāris gadus, līdz ceļam tas bija noriebies tiktāl, ka... ka tas pārvērtās par purvu un nogremdēja duračku Delmu, kā arī tos piedzērušos Visus, bet vismaz viņu sapnis piepildījās savā ziņā - viņi nepalika vecāki!
(man cepī, ka es nepabeidzu stāstus (jo aiz tā ka, kur tā daudzpunkte, turpinājuma nebija). un vēl es saprotu, ka manai tā laika iedvesmai nav bijusi pilnīgi nekāda loģika un vārdu izkārtošanas sajūta teikumos)

Reiz, sensenos laikos, dzīvoja zemi rokošie kāju īkšķi. Viņi bija nabadzīgi, bet laimīgi, tomēr reiz notika nelaime. Kā jau zināms, visu savu necilo mūžiņu ZRKĪ raka zemi visu māju piemājas dārziņos, bet tad! Citplanētieši no ļaunīgās planētas "Aizkuņģa naba" uzlika lāstu visiem tiem dārziņiem, tas ir, dārziņi vairs neatradās pie mājām, tie atradās attālā ciematā, kur māju vispār nebija. Tur nebija nekānekānekā, gandrīz tāpat kā nekā nav vēderā, kad nav ēsts veselas 3 dienas un 21 stundu, un 54 minūtes, un 25 sekundes. Ā, un vēl! Tajos dārziņos arī rakt nebija ko, jo tie citplanētieši bija visu zemi pārvērtuši par putnu spalvām, tā ka vispār bija traki šausmīgi. Tā nu ZRKĪ palika bez darba, jo viņiem nebija, kur rakt zemi, līdz ar to viņi palika arī nelaimīgi un nabagi pavisampavisam. Jā. Vispār neviens (jā, NEVIENS) nezināja, kāpēc planētai "Aizkuņģa naba" un citplanētiešiem tā vajadzēja slikti izdarīties, bet tas jau ir cits stāsts, un vispār šim stāstam nemaz nevajadzēja būt ar laimīgām beigām, tā ka - BEIGAS!

apmēram kopš 11 no rīta ar mammu kārtojām viena skapīša atvilktnes un plauktus. 2 maisi ar papīriem un visādām drazām ārā metami/dedzināmi. istaba izskatās vienkārši nekārtīga, bet es sapratu, kāpēc tā. mēs atbrīvojām vietu skapīšos, lai istabas nekārtību pārvietotu tur un citi to neredzētu :D sieviešu loģika
atradu arī savus lielisko stāstiņu "Zemi rokošie kāju īkšķi", bet par to nākamajā ierakstā.

šodien gribas atvērt visus logus, ielaist iekšā svaigu gaisu un izmest ārā visu, visu nevajadzīgo, lai ir vieta jaunajam :)
ejam kārtot mazo nārniju :D

upd: ko lai dara ar stopēšanas uzrakstu Cēsis un otrā pusē Rīga? zinu, ka noderēs, bet zinu arī, ka tad, kad man viņu vajadzēs, es viņu nekur nevarēšu atrast :D
* pirmo reizi uz Forum Cinemas biju 01.11.2005, tad biļete maksāja 1,60Ls un gāju skatīties Emīlijas Rouzas ļauno garu izdzīšanu. atradu arī biļetes Cēsis-Rīga, kad cena vēl bija 1,80Ls, ne 2,60.
jāturpina papildināt, lai vismaz kaut kas paliek pēc iznīcināšanas

kādam vajag 2000 gada automobiļu žurnālu krievu valodā? :D arī 99. gada žurnāls ir, vismaz mamma tā teica

mamma: Pata, tev vajag šito no priekuļu kultūras nama nosperto afišu, kura ir izplūdusi un bija pa 2Ls?
es: jāa?
mamma: Pata?
sāku smieties

tādi brīnumi te, šausmas. un Madara - es atradu tavu 11. klases liecību! un vēl zīmes, kā mēs stopējām uz Zvēru, un tad arī zīmēšanas bloku, kur tu zīmēji līķa gaļu un mani ar alu un vēl visu ko :D tik smieklīgi! vēl arī tavu vēstuli man uz kaut kādas aptaujas par fotogrāfēšanu Pļavnieku ģimnāzijā.

šodienas horoskops atbilstošs, tiešām jūtos baigi labi :) viss skolā kaut kā pašnokārtojās, neviens nekam baigi nepiesējās, viss ir lieliski. iekšā sevī arī viss mierīgi + interesanti, ja daudz maz svešs cilvēks uztic savas problēmas (ja tās tā var nosaukt), atkal varu justies kā pasaules glābēja, hah
traki jauks laiks, galīgi pavasara sajūta. visu laiku tā vajag, saprati, cienītā dabas māte?
šodien veiksmīgi izmantoju 'satriecoši' taktiku. pašai pat mazliet smieklīgi, ka tikai daži saprot, ko es ar to domāju, bet lielākā daļa tāpat ne
Vidzemes televīzija šodien uz skolu neatbrauca, jo viņiem nebija laika. pff, tad nu attaisnojums :D bet Jeff Rogge gan bija riktīgi nais, interesanti. gribētos, lai vēl tādi cilvēki brauc un stāsta visu ko. kaut vai vien tādēļ, ka visu laiku runā angliski un ir vienkārši forši. vēl mēs tikām pie magnētiņiem :D
pēc tam man stundu nebija, ko darīt, tāpēc aizgāju pie mācību daļas pārzines parunāt par avīzi. pusstundu apmēram runājos, jo gribēju kaut ko novilkt laiku, lai nebūtu vienai jāsēž. tad aizgāju un sakārtoju skapīti, kurš man jau no kādas 8. klases stāvēja nekārtīgs. rezultāts ir ļoti patīkams - visas grāmatas un klades ir pārredzamas un nav jārokas dažādu lapu čupās, lai atrastu vajadzīgo.
vispār man šodienai ir baigie plāni pamācīties matemātiku. varbūt tā motivācijas grāmatiņa mani iedvesmo saņemties tomēr :)
atcerējos, ka man bija kaut kāda doma prātā, par kuru es gribēju daudz uzrakstīt. tā bija tāda doma, par kuru rakstot man varētu būt saraukta piere varbūt. a varbūt es maldos :D
skat, ierakstīju googlee 'it's a good day' un reku jauka dziesma!

lai padarītu savu valodu skaistāku un ausij tīkamāku, turpmāk zaibis, ahujenna, bļe, pohuj, nahuj vietā centīšos teikt SATRIECOŠI!

Piemērota diena darījumiem ar naudu.
^ pff, tas ir tā, ka piemērota diena, lai iztērētu naudu? ja jā, tad man tas ļoti labi izdevās :D grāmatnīcā bija atlaides, nespēju atturēties. gāju nopirkt tikai satversmes grāmatiņu, bet tā kā man bija lieka pusstunda laika.. atā, 6 lati! sveikas 4 grāmatas!
skolā pilnīgs miegainums, mājās mistiska enerģija, vismaz šobrīd. vajadzētu laikam izmācīties un tad iet gulēt, nevis otrādi.
mammas vēl nav mājās, laikam jāpadanco apkārt, jo babai jau es netraucēju :D

šķiet, ka šonakt es vienkārši aizvēru acis un aizmigu :D tāds plīsiens, ka šausmas. bet man patīk tāds miegs, pavisam dziļš, ka es tiešām zinu, ka neviens mani nepamodinās, un mans miega motors arī skan tā, ka mamma dzird caur 2 durvīm
riktīgi prieks par 8 zpd ^_^
tagad jāgaida, kamēr tēja atdzisīs, un jāmodina augšā iekšiņas.
ārā traki tumšs priekš pus7, man liekas

šonakt, laikā no pus2-pus3 (kas vēlāk pārvērtās par pus4), kad es nolēmu pagulēt, lai mazliet jēdzīgāk šodien aizstāvētu savu (un Sanitas) tad vēl nepabeigto ZPD, es baigi prātoju. nu, it kā no tās miegam paredzētās stundas kādas 10 min (kas priekš manis ir ļoti daudz, jo es iemiegu kādu 2-3 min laikā) es vienkārši domāju visādas lietas. teiksim par to, cik vārds nahuj ir lielisks. ar to var izteikt sašutumu, neizpratni, noliegumu un gan jau, ka vēl kaut ko. prieku laikam īsti nē, bet vēl var pasūtīt cilvēkus. vispār jau tas nav labākais vārds, ko lietot ikdienas leksikā, bet tas ir tik skanīgs un jauks! teiksim -
1) ej nahuj - tu vienkārši vari kādu pasūtīt bez liekiem paskaidrojumiem, jo tev tas cilvēks besī
2) nahuj nē? - tu vari izteikt neizpratni par kādu nolieguma apgalvojumu
3) NAHUJ!? - izsaki savu sašutumu, vēl lielāku neizpratni par kaut ko
4) nahuj nē! - parādi savu nostāju, pasaki nē un nepiekrīti tai..huiņai!
vakarnakt arī prātoju par to, kā labāk to visu uzrakstīt. biju pat izrēķinājusi, cik minūtes miega es sev ar to domāšanu par visiem nevajadzīgajiem sīkumiem atņemu, bet tagad jau es to vairs, protams, neatceros
sapņos bija jocīga noskaņa, bet nemācēšu to īsti aprakstīt un nu jā, neatceros tik precīzi.
kas šodien vēl notika? nu, kad es pamodos, es izdzēru kafijas krūzi. man tiešām negaršo kafija, bet skolā man gāja ciet. smējos apkārt, lidinājos pilnīgā vienaldzībā un pohujā, kurš, par laimi, pie manis tomēr atgriezās. ne gluži perfekti, bet tomēr zpd noprezentējām un tas tiešām izskatās jēdzīgi. izmantotās literatūras sadaļa gan nav pareizi noformēta, bet tas ir sīkums, salīdzinot ar visu pārējo. jautājumus mums neuzdeva daudz, nepaprasīja pat, kas mums sagādāja grūtības. nostāstījām/nolasījām visnotaļ pārliecinoši (vienīgi, ka par ilgu - 17 min :D nelikās, ka tas tāā ievilksies). es gan biju sarkana kā biete, bet pieņemsim, ka man vienkārši bija ļoti ļoti karsti :D
pēc kādas stundas uz bungām. tagad paspēlēšu Plants vs Zombies, ā jē

bļeee, mana stulbā galva un viss, kas ir tajā

moš paliks labāk, ja panīdēšu. nē nu viss ir labi un man ir priecīgi par lietām, bet mazie stulbumi sakrājas. a varbūt es nemaz negribu rakstīt. tā jau ir nīdēšana par pašsajūtu. ai, pohuj :D no tā jau man spranda mazāk nesāpēs un miegs arī mazāk nenāks + nevienam citam arī labāk nepaliks. man droši vien arī nē :D labāk paklusē, Pata, un raksti sasodīto zpd, ja arī tev tik ļoti ļoti negribas

sapņoju, ka ar Raimondu taisījām (*) varavīkšņu konfekti (R vairāk, es tikmēr šausminājos par to, cik putekļaini ir visi grāmatu plaukti). tā konfekte bija tā kā no marcipāna, bet tomēr nē, jo bija arī cukurvates gabali un vispār (*) to konfekti pazaudēja segā, bet tad Raimonds tāpat viņu atrada. nezinu kāpēc, bet viņi dzīvoja vienā mājā istabās pretim viens otram. kad nogāju uz pirmo stāvu, (*) mamma stāstīja, ka vakardien esot Emīlijai rādījusi filmu par to, kā bērniņi rodas, un (*) lepni stāstīja, ka arī aizvakar to filmu rādījusi Emīlijai. tad viņa lika žāvēties manas apenes uz putekļainām trubām, kas bija knapi siltas, un tad es braucu mājās uzvilkusi 3 zeķu pārus. vēl sapnī es dzīvojos pa slepenu bibliotēku, kur bija daudz erotiska satura grāmatu un vēl miljons grāmatu par mūziku, lielākā daļa gan krievu valodā. sapnī es peldēju baseinā bez oranža peldriņķa un visi man aplaudēja. vēl es Sabīnei neatdevu viņas violetos auskarus, bet viņa teica, lai es droši paturu. bija skaisti auskari. man bija daudz violetu drēbju un viss bija saskaņots :D sapnis bija vasaras un ziemas apvienojums + veca tantiņa, kas īstenībā bija ragana, ar kaut kādu dīvainu uzparikti centās visiem palīdzēt tikt pāri gravai, kurā bija aizsalis ūdens, bet ja nepareizi nobrauc, tad ielūzt tur iekšā un noslīkst un pagalam viss. apkārt mētājās sporta žurnāli saplēsti un briesmīgi daudz vecu cilvēku! (tie nemētājās apkārt un nebija saplēsti :D ). vēl miljons lietu gan jau, ka notika, tikai neatceros vairs.
tas laiks ārā ir vienkārši bļe, neaprakstāms! kā lai saņemas pabeigt rakstīt zpd, ja reāli nāk miegs un nav nekāds superīgais noskaņojums? uz leju es arī nevaru paskatīties, spranda sāp, bet tas vēl tā, patīkamāk nekā putenis aiz loga :D

upd: ai, Pata, nu kāpēc tu visu atliec uz pēdējo brīdi..
upd2: saprati, ka tev vajadzētu pārlasīt vienu grāmatu vēlreiz, lai labāk ietu ar zpd? aha. baigi, ne? jap

šodien esmu negausīga rijēja :D laikam ēdu par (*), par vakardienu un par šodienu. viss sākās ar 3 pankūciņām ar krējumu, tad tēju un 2 cepumiņiem. baba atnesa man vienu vafeli (haha) un 3 šokolādes gabaliņus. tad es sagribēju pelmeņus, apēdu tos. tad ābolu. tad 2 tostiņus ar gaļu un sieru. tagad man gribētos vistu spārniņus ar kādu asāku mērcīti vai vēl labāk - etiķi. un varbūt arī saujiņu aveņu, bet kurš tad dos :D labākais ir tas, ka to visu apēdu 3h laikā, bet citreiz es to ēstu visu dienu, varbūt arī nākamo.
vakardiena bija forša. sākumā gan pamatīgi visu laiku salu, bet tas jau sīkums. viens aliņš, 2, piepišās Sergejs :D 'esmu metaļuga, man ir keriņi, es klausos black metal, man ir tetovējumi, esmu draugos, tas nekas, ka man nav zobu? man Burzum koncertā nogāja, es tevi cienu, kur ir tavs draugs? es tevi tiešām cienu, ko tu labāk gribi klausīties - death vai black? kā tevi sauc? vai, es jau jautāju. esmu blekeris' un tā sākās mans vakars. labs, ne? :D tas pats čalis, kas kaut kad sen vasarā iepazinās ar mani, kad es kāpu autobusā un teica, ka Patrīcija ir svēts vārds. žēl, ka es nemāku pateikt, lai liek mani mierā, bet principā jau man nav grūti..ee, parunāties(?) ar cilvēku jeb klausīties kā viņš sauc dažādas grupas un rāda \m/. tad beidzot atbrauca Dāvis un es tiku atpestīta no 'sarunām'. lai cik pārsteidzoši tas arī nebūtu, nabaga Sergeju FK iekšā vēlāk nelaida, jo viņš visiem piesējās, atglauda matus un visu ko jautāja. viena sieviete gados visu laiku ārdījās pa priekšu ar savu draudzeni un tad teica, ka Sanctimony solists esot viņas kaimiņš un viņš esot baigi labs puika un dziedot korī :D interesanti cilvēki. ar Madaru (ar citu Madaru, Madara!) patrakojāmies pie Sanctimony un vispār baigi labi. sen nebiju neko tā darījusies, šodien spranda sāp, bet tās ir tādas bezmaz patīkamas sāpes, jo sen nav bijušas. bet vispār vienā brīdī visi man vienkārši masveidā piesējās :D es nesaprotu, kāpēc. vēl tāds teksts 'smuka jau tu esi' un tad palaiž mani rindā un pasit pa plecu. toč zinu, ka uz FK viena neiešu, kaut vai tās būtu 20min, bet tāpat :D vēl negaidīti satiku Estragonu un uzreiz par BA jādomā un to, kā man visi mācīja alus pudeli ar plastmasas pudeli attaisīt..nepareizi :D
visi beigās palika tomēr Cēsīs un no rīta varēja uzjautrināties par Kārļa atmiņas zudumiem un vispār viss smieklīgi. vajadzētu laikam kādreiz kambarim aizkarus nopirkt, savādāk tie miskastes maisi baigi neko nedod :D pagulēt nevar
āa, māsiņas, absints beidzot ir izdzerts :D un krēsls laikam jāmet ārā.
vajadzēja man tādu vakaru, ļoti. šodien esmu dīvaini enerģiski, bet tomēr omulīgi rausīga Pata. tāda Pata, kas varētu saritināties kamoliņā un aizmigt saulītē uz mūrīša :D tikai man nav mūrīša un vietu, kur spīd saule, jau ir aizņēmis kaķis. tādas tās lietiņas! tā tas cepumiņš čokurojas

upd: pavisam aizmirsu par meiteni, kas runāja par teleportiem un pīzdiņām :D esmu viņas soulmate, lol

tik ilgi kā pa šitām 2 dienām es bāāāigi sen nebiju gulējusi. vakardien dabūju pateicību par piedalīšanos radošajā darbnīcā, sapirkos (*) zāles un tēju, sabaroju to visu viņai, izturējos stingri un vēl ierēcu par viņu :D bet galvenais, ka pašsajūta ir labāka, tikai viņa baidās ēst, jo nu jā. sataisīju sev un (*) vakariņas - sev (pirmo reizi mūžiņā!) uzcepu cūkgaļas strēmelītes pirms tam apviļātas majonēzes, karija, sāls un vēl kaut kādas garšvielas sajaukumā, sagriezu tomātus un gurķus un tad visu to ņam ņam ņam, kamēr (*) ēda krekerus un dzēra tēju. iegājām gulēt aptuveni 18os, pa vidam vēl uzmodos, jo man zvanīja, naktī pamodos, jo gribējās dzert, bet vispār nogulējām līdz pus9iem rītā. viņa turpina gulēt, es paspēju piekārtot istabu, ieiet dušā, izmazgāt matus un novlikt Mazo Nikiju, ko arī tūliņ skatīšos. pēc tam laikam jāuztaisa brokastiņa un jānomazgā trauki, (*) vecāki atbrauks.

baac, te nav garumziimju :D nu, pie Lindas pc. bet vispaar shodien jau 2x esmu olas cepusi pati. labi veerojams mans eest gatavoshanas progress, hahaa. liidz shim pati olas nebiju cepusi nekad :D
sacepu, nomazgaaju traukus, seedeeju kreeslaa, grauzu seemenes un arvien klausos Decide un visu ko taadu. esmu maajaas viena, rarr. jaaiet laikam dushaa un veelaak jaabrauc paskatiities kaada filma, nevis programmeeshana, kaa vakardien :D
aa un trolejbusaa man pretim seedeeja diivaina sieviete, kas zhestikuleeja laiku pa laikam. teiksim apskataas pulkstenii un tad nosaka taadu 'aa!' un veel ar roku izdara taa, kaa parasti dara, kad taa saka. nu, kad saprot kaut ko. pacelj taa kaa raadiitaajpirkstu ar visu roku pie sejas. nu taa :D un veel vinjai blakus seedeeja sieviete ar terjeru un tas suns (lai gan tas nav cunja vaarda cieniigs) visu laiku triicinaajaas, laiziija degunu, skatiijaas uz cilveekiem taa, ka vinjam tuuliit buutu psc un vispaar bija smiekliigs. nepatiikamais bija tas, ka viens viirietis vecs un pretiigs totaali blenza uz mani un pilniigi creepy smaidiija. shkjiet ka vienaa briidii es redzeeju vinja meeli. veee
aa un rimi aizmirsu nopirkt maisinju, taapeec olas un maizi liidz maajaam vedu rokaas tureedama :D

diskusija "atklāti par SA" bija riktīgi interesanta. sapratu, ka man tiešām vajag iet tur mācīties, jo man patīk un pēc visiem kritērijiem, ja tos tā var saukt, es atbilstu. vispār tagad man vajadzēja skatīties kaut kādu filmu, bet pasēdēju 5min, pamanīju, ka kāds jau mani ir atķeksējis, tāpēc gāju prom, dabūju no (*) mājas atslēgas un tagad sēžu SZF bibliotēkā un pabeigšu prezentāciju, jo no rīta to īsti nevarēja..īstenot, jo man vajadzēja jauno PP, ne veco. tādas tās lietiņas! tiešām jau liekas, ka es te mācos. man patīk

upd: un dienas joks (paldies Dāvim)
kas ir sliktāks par tārpu ābolā? - holokausts! :D

(*) cepinās pa virtuvi, Linda otrā istabā skaļi raksta kaut ko, bet es raustos, kad nāk (*), jo man.. tagad es kaut ko saspaidiju un vairs nav garumzimju :D nu ir, bet ar citu tausti'nu, bet es aizmirsu kuru
pilnigi varetu padomat, ka esmu sadzerusies, bet es jau izdzeru tikai alinu, kamer skatijos, ka Davis programme
nu ko, laikam bus jaed pusnakti, jo liekas, ka ediens ir gatavs! ta jau ir ar tam trakajam skriesanam pa dienu :D pabiju 8 iestades un uzzinaju visu ko par SA
(*) ir cadiga :D

tāāā esmu nostaigājusies, ka briesmas. tagad jātaisa prezentācijas, bet vienīgais, ko es gribu, ir gulēt gulēt un gulēēēēt