man noteikti kaut kad dzīvē draugs būs motociklists, un es sēdēšu stipri turoties pie viņa, un manos matos plīvos vējš
bet vispār, tikko diezgan ilgu brīdi saņaudējos ar kaķi. un turpinot runāt par kaķi, šodien..nē, labāk sākšu no cita gala. ar tēti izdomājām iziet ārā, vēl ar riteni izbraucos. tā un šitā, salasījām maijpuķītes, sasitām odus un braucām/gājām mājās. sapratu, lai gan nē, labāk - atkārtoti pārliecinājos, ka manas fiziskās spējas nav tiiik labas, lai varētu uzbraukt tajā kalniņā, kas iet uz Gauju [viņš ir stāāāvs]. pēc tam elsu un pūtu un elsu utt. ah, un vēl tētis salasīja zāli kaķim. mājās atnākot un parādot mincim zāles stiebru, viņš sāka ņurdēt un viņa acis vienkārši mirdzēja. sarijās to zāli un kā jau paredzams - vēma ^_^ pa visām istabām saliku avīžu lapas, lai varētu uzspēt uzlikt uz grīdas, pirms vēmeklis ir nonācis turpat. ja ne manas krutās prasmes, tad viņš būtu pievēmis gultu, manu segu, precīzāk. vācu vēmekļus un pazvana (*) - tu nāksi pie pc? es tevi gaidu. ko tu vispār dari? - vācu kaķa vēmekļus, viņš saēdās zāli, ZĀLI - hihihi :D nu ja.
tagad vispār ir 0:44, man ir izmazgāti mati un pilnīgi nekāds uztraukums par rītdienas informātikas ieskaites teorētisko daļu. zinu, ka neko nezinu. labunakti :>