kad man ir iespēja panākt to, ko vēlos, protams, man nav iespējams tik galā ar savu galvu un atkal jau tām miljons domām, kuras nomāc pašu galveno, kas man ir vajadzīgs - manu laimi. no "pilnīgi pakaļā" stāvokļa vāāārbūt tomēr tikšu ārā, jo tētim pazvanīja, un būs darbs, tā šķiet vismaz, bet nu pa dienu, kad mani no skolas veda mājās, es sāku ļoti sāpīgi raudāt, jo mūsu ģimenes budžets sanāca daaaudz zem nulles. nekad man nelikās, ka MAN tā varētu notikt, vienmēr bija nauda, bet tā jau ir - nauda ir nepastāvīga, ja ne pati nepastāvīgākā, lieta uz pasaules, kas ceļo no viena cilvēka pie otra un beigās paliek pie cilvēkiem, kuri ir sasodīti krāpnieki un meļi, nevis pie godīgiem pilsoņiem, kuri ir pelnījuši iespēju normāli dzīvot.
viss