un reku vēl atradu foršu dzejoli, autoru gan nezinu

Skrāpējošā Vientulība

Ar acīm es meklēju tevi šai burzmā
Tevi ko redzēju pilnīgā tumsā
Šai mežā bez lapām
Kur koki ar tapām
Sērskābes lietus izkausē ziedus
Klaiņojot apkārt redzu es biedus
Neredzu tevi neredzu sevi
Jūtos es pārvilkts ar plastmasas plēvi
Ziepēs izvārīts runcis man spokojas
Tad kad ļaudis ar mani rokojas
Skābeklis pietrūka zilajiem putniem
Burbuļus laizdami noslīkst tie podā
Beidzot es nokļūšu dzejnieka godā
Sacīja zaķīts un iekrita jodā
Bumbieru kokā pakārts ir zvaniņš
Zvaniņu pakāra nojūdzies ganiņš

Bārdainas meitenes smaida uz mani
Zvaniņus skandina jukuši gani
Ko gan tu dziedi, ko gan tu sani
Labāk nu nāc un aptausti mani

+ mani skatījuši jau 69 cilvēki, diezgan seksīgs skaitlis