Tas sagurums mani nepamet ne cik, bet dienas otrā puse bija tik steidzīga, ka es pat par to aizmirsu. Nebija laika domāt par sevi, jo galvā tikai tas, ko kam vajag pienest vai ko no kā vajag aiznest.
33 naudiņas kabatā, pastaiga līdz karaļkrustam, dzerot citronūdeni un lēnā garā ēdot pistāciju saldējumu. Tāds patīkami rudenīgs. Pārtraukumā, sēžot ārā un ēdot, pat palika karsti. Saulīte vēl silda, un nav +2, bet liekas, ka bija visi +22
Kaut kāds čalis aicināja vakariņās. Teicu, ka esmu aizņemta. No viņa puses sekoja tas, ka man vajadzētu meklēt kādu šeit, nevis draudzēties ar latvieti, jo ja jau es te strādāju un dzīvoju, tad ko man vēl skatīties atpakaļ. 3x pateicu nē un novēlēju viņam (un viņa draugam) izbaudīt maltīti. Ceru, ka viņi vairs nenāks.
Ā, vakardien kāda kundze izteica sūdzību, ka mums esot visneglītākais koridors pasaulē, un ka viņai visa apetīte pazuda, līdz ar to viņa atteicās no tējas un bulciņas. Lieki teikt, ka tas nav "mūsu" koridors, tie ir gaiteņi, kuri aizved uz citu restorānu virtuvēm/staff room'iem, un nekādiem nepiederošiem cilvēkiem tur nav jābūt. Labi, gaiteni, protams, var redzēt, ja kāds stāv rindā uz wc, bet lai izteiktu par to sūdzību? Kamōn.
Stella vēl nav mājās. Ceru, ka viņai viss kārtībā.
Uztaisīju Supercepešmena bildi, izglābu dienu. Bet vēl vairāk šodienu glābj tas, ka vēl tikai 12 dienas!