šodien sapņos pabiju metālkoncertā Latvijā, satiku cilvēkus no somijas, runājos ar suni un apspriedos ar kaķi.

koncerts notika lielā lielā ēkā, kurā bija desmitiem milzīgu telpu, kuras atradās viena otrai blakus, bet tomēr neiespējami tuvu. gan reslings, gan bokss, gan dziedāšanas šovi, viss. kā televīzijs mājā (kurā es nekad neesmu bijusi), tikai krutāk, pieņemu.

suns vienkārši visu laiku tusēja pa mūsu dzīvokli un koda man kājās, bet kad es beidzu stresot par to, no kurienes viņš uzradies un kā viņš varēja tikt mājās caur aizslēgtām durvīm, tad viņš palika mīļš.

kaķis bija galīgi smieklīgs. viņš paostīja manas zeķes, iepleta acis un muti šausmās un teica, ka viņam pat dibens tā nesmird, kad viņš viņu laiza. zemapziņa laikam tā nemanāmi man grib pateikt, ka tīro zeķu krājumi strauji sarūk. es zinu, es zinu.. :D

(*) pajautāja, vai mums vispār ir pastkastīte. teicu, ka ir. "un kad tu tajā esi skatījusies? kad ievācāmies?". jā :D būs šodien jāpačeko, moš pilna ar šļircēm samesta

nu ko, tūlīt sataisīsimies un iesim līdz Origo man pēc suši un vēl citām ņammām.
āa, un to dziesmu mēs liksim uz repeat katras ballītes beigās, kad vēlēsimies, lai visi iet prom :D