tikko pa balkona logu uz augšu rāpās putns.. :D tiešām. tik smieklīgi izskatījās, bet uz brīdi wtf. tāds paliels, nesapratu, kas tas bija īsti par putnu. kaut kāds dzenis, bet tie parasti nelidinās gar mājām. varbūt dzenis ar trakumsērgu :D putniem var būt trakumsērga?
un es vēl joprojām gribu zināt, kā vairojas mušas. labi, paldies internetam. tagad es zinu šādu faktu:
"Sevišķi labvēlīgi attīstības apstākļi istabas MUŠAS ir mājdzīvnieku fermās un to tuvumā. Kāpuru skaits vienā kg zirgu mēslu sasniedz 5000—8000, bet vienā kg cūku mēslu — pat līdz 15 000"
bet vispār, ja kāds zin, tad man droši var paskaidrot, jo (*) tajā vienā naktī man tā arī nesāka stāstīt un vienkārši aizmiga..un kā vairojas odi? es tiešām nekad nesapratīšu šito
šodiena ir pilnīgi un galīgi aaaa ^_^ no mājas izgāju 11:20, pēc 20 minūtēm jau biju uz ceļa un stopējos. tik nenormāli cepināja saule un tik ļoti ilgi neviens neņēma.. (20min). atkal kaut kāds pimpis nostājās man gabalu priekšā, bet nu labi, lai jau. stāvu, šo paņem, paņem arī čali, kas stopēja uz otru pusi. es stāvu. piebrauc mašīna otrā ceļa pusē un tur kaimiņi vecie. sāk kaut ko stāstīt, ka galīgi nevar mani atpazīt un kaimiņiene saka, ka lamājusi savu vīru tā, ka šim bārda gandrīz nokritusi. smieklīgi. aizveda mani līdz gandrīz aplim un tad nu to gabaliņu gāju kājām. bija man stunda laika, tāpēc nosēdos ceļa malā zālītē starp pienenēm, aptinu šalli ap galvu, lai tik traki necepina un mierīgā garā lasīju Straumēnus. garām brauca cilvēki ar riteņiem un dīvaini uz mani noskatījās. bet galīgi jauka sajūta, pilnīgi nelikās, ka man uz skolu jāiet. sēdēju, iztēlojos visu ko, apkārt putniņi čivināja un viss smaržoja pēc vasaras. pati arī un mati pavisam. gāju uz skolu un domāju par mierīgu dzīvi laukos un vispār par senām dienām un tā laika cilvēkiem. kaut kāda laimības sajūta visu laiku. sēdēju pei skoals uz akmens un ēdu gaļas maizīti, novilcināju laiku, lai aizietu uz kultūras vēsturi tā, lai nebūtu jāraksta k/d. pēc tam sports, skrējām 100m, diezgan sūdīgi noskrēju - 16,5 sek, bet es vainošu pretvēju. pēc tam īsti neko, matemātikas konsultācijas un tad jaunsargi. orientējāmies pa mežu, meklējām kontrolpunktus. bāc, tik foršs mežs, pasakains! dzīvotu es Priekuļos, katru vakaru ietu staigāties pa to. sūnas tik mīkstas un viss tik burvīgi, murr. būs labas mellenes tur, jau noskatīju :D pēc tam uz veici, nopirku olas, maizi un saldo krējumu un gandrīz nokavēju autobusu - minūti ilgāk būtu uzkavējusies veikalā, viss, nekādu hokeju es neredzētu. galīgi prieks par Latviajs uzvaru. un vēl prieks, ka baba garšīgas kartupeļu-gaļas pankūkas bija uzcepusi. vakariņas paēstas un pilnīgi normālas sarunas arī bijušas. varu ķerties klāt mācībām, lai gan labāk izvēlētos iet gulēt.