bij brīdis, kad pa visu dzīvokli izplatījās gaļas smarža, tieši tādas gaļas, kāda man garšo - jēli iesālīta, tieši laikā, lai ēstu. izrādās, ka tā nebij tieši mana gaļa, bet maltā gan. biški paņammājso un tad ome teica, ka es varu arī tāpat apēst un tad viņa neceps kotletes. nu nafig man tās kotletes, ja varu ēst malto gaļu! :D
tikko beidzu lasīt ķiplokus no viņas ārā. diezgan ellīgs darbiņš, teikšu. klāt paņēmu 3 šķēlees maizes un olu, ko (*) no rīta neapēda + uzlēju majonēzi, pārliku monitoru viņa parastajā vietā un beidzot sēžu te uz krēsla, ne gultas, pilnīgi vai jocīgi.