ja ne daži stulbi mirkļi un cilvēku rīcībiņas, tad viss būtu galīgi jauki izdevies, bet man tāpat patika :) Ieva, nākamgad kaut vai viena pati Tevi cilāšu gaisā, tu tomēr biji jubilāre un esi vēl pie tam!
vienvietīgā gultā četratā es vēl nebiju gulējusi. tāda sajūta, ka tev būtu savs un vēl blakus guļošo cilvēku ķermeņi, jo jūt pārāk izteikti visu :D ja tu gribi kustēties, tad apdomā 2x vai tas vispār ir iespējams
ah, un es, kā jau nenormālākais party animal, atkal ballītes vidū aizgāju gulēt un nokavēju visu jautrību, bet tas nekas, jo pirms tam es biju saskumusies par kaut ko, sēdēju viena virtuvē un no milzīgas bļodas ēdu rasolu.
un vēl es gulēju ar zvaigzni, lol :D un es nerunāju par (*)-Cenzūriņu, bet gan par pašiem Edavārdiem, yo! naktī izrādījās, ka es esmu čigāns un tirgoju zelta ķēdītes pa 5Ls gabalā
pēc Teikas ar (*) vazājāmies pa centru ilgi, gaidījām Stokmana atvēršanu un es iegāju veikalā pati..otrā :D vismaz šodien. un 6dien GC mēs pīkstējām, kad gājām iekšā Cubus'ā un mums bija bailīte iet atpakaļ. bet nu vēl šodien mēs bijām tējas namiņā, skatījāmies uz cilvēkiem 'no ielas' un domājām, ka viņi skatās tējas namiņā, jo viņiem vienkārši skauž. mums būs dzīvoklis ar milzīgiem logiem un visiem skaudīs, kad mēs pa to skraidīsim apkārt ar aliņiem un ārdīsimies un mums būs jautri
vēl es šodien biju lidostā, izdzēru tur alu par dārgu naudu, pavadīju tēti un atpakaļ braucu ar viņa jauno minku un viņa man iedeva 5 latus, lai es aizeju uz kafūzi kādu, lai man nav jāsēž parkā, bet nu es sēdēju parkā un domāju, ka man nav draugu, jo reāli gandrīz visi, kuriem es zvanīju, mani ignorēja :D un tā nu es sēdēju parkā, garlaikojos, skatījos kā baloži viens otru aplido un dūdo man pie sāna. atcerējos, ka esmu redzējusi zvirbuļu seksu..jāa. un tas savukārt atgādina spēli 'nobučo zaķīti'. es izvēlējos nobučot imaginārajam zaķītim nabiņu un tad mums atklāja spēles noteikumus.
karoč pēc parka un pusotras stundas nīkšanas, es satiku Ivaru, kurš arī vakardien bija ballīte, bet nu viņš bija atnācis pagulēt un tad aizgāja gulēt tālāk uz savām mājām, jo tā jau parasti ballītēs dara. sēdējām pie LU, gaidīju savus pāķus, kā tos sauc (*), sagaidīju un pēc tam mēs pusstundu gaidījām autobusu, kurā man gandrīz neatradās vieta. bet nu ļoti ļoti nenormāli (jā, minc!) asprātīgie manas skolas jaunieši no kādas 5. vai kuras tur klases bija tik klusi, ka es mūziku nedzirdēju arī uz visskaļāko, bet vispār pie tā varēja būt vainīgs arī tas, ka es sēžu pašā aizmugurē un stūrī autobusam un viņš tur traki rūc.
labi, man ir auksti, man ir visi pasaules puņķi degunā un puspasaules kakla sāpes un es eju pagulēt līdz kādiem 3iem naktī un tad būt apzinīga, nelikt uz visu mīksto un pamācīties rītam, jo man tiešām daudz jāpadara (žēl gan, ka es tā saku visas reizes :D )
dzīve ir čura - Komentāri
esi krāns