kā es pierijos tikko, aaaa! vēders lien uz āru, lai gan peč kādām 4 stundām no manas pierīšanās nebūs ne miņas (gribēju teikt, ne smakas, bet pārdomāju.. :D )
mati smukās lociņās stāv. gribētos, lai viī visu laiku tā stāv, jēees
baigi grūti bija piecelties, grūtākais rīts man liekas pēdējā laikā
labi, eju līdz galam sataisīties (jā, līdz galam :D ) un tad uz skolu, tad pus11os uz Cēsi, 14os uz Laucien un tad uz minč žetonvakar! ceru, ka kleitu varēs aiztaisīt, jo ar katru reizi viņa paliek arvien šaurāka