virsraksti ir interesanti, jo es varu uzrakstīt to, ko es vēlos, lai gan manā rakstā par to var nebūt ne vārda. bet ir.
esmu gulējusi ~6h, bet jūtos lieliski - enerģiska un priecīga, arī izskatos labi :D piedāvāju Kasparam uztaisīt brokastis, jātrennējas taču ēst gatavošanā. tad nu sagriezu gaļiņu, tomātus, sakūlu 4 olas. visu skaisti sacepu, saliku uz šķīvja, uztaisīju ēdienam seju. paēda viņš, paēdu es un jutos tīri tā zaibis, jo baigi ņamma. it kā nothing special, bet tomēr.
gribas kādu dienu uztaisīt kaut ko krutāku par ceptiem kartupeļiem, olu ar šķiņķi vai makaroniem ar desiņām (lai gan kartupeļu ziņā esmu pakāpusies par dažiem līmeņiem uz augšu - tie vairs negaršo pēc neizceptiem kartupeļiem, kad ir izcepti :D ). grūti jau, ja nav nekādas cepeškrāsns un jāmokās ar gāzes plīti, bet jācenšas kļūt par pro šādos apstākļos, tad jau labākiem nebūs grūti pielāgoties.
vispār domāju, ka ja man būtu sakarīgs čalis, kurš man patīk, un ja mēs dzīvotu kopā (un viņam būtu laba virtuve :D ), tad viņš būtu laimīgs. tas mazumiņš, ko es māku taisīt, man sanāk garšīgi, un tētis teica, ka ja man sanāk, tad bez vīra tiešām nepalikšu, jo lai arī kāds puisis būtu, ēst viņam tāpat gribēsies vienmēr (krieviski gan tas izklausījās trāpīgāk). tīrīt man pat patīk, jo kārtība izskatās..skaisti, un arī smaržo labi, bučojos es smuki, humora izjūta man ir, pēc slotas kāta neizskatos :D bet tas tikai tā, domas izklāsts.
lēnām sāku saprast, ko es dzīvē vēlos, tikai vajag to spērienu pa pakaļu, kas liks man saņemties un uz to visu sākt tiekties, jo pagaidām mani tur 'man-ir-slinkums-un-tam-taču-vēl-ir-daudz-laika' važas.
jāsaģērbjas un jāaiziet uz veikalu - pēdējā maizes šķēle bija iepuvusi, un kādam jau tā miskaste arī jāiznes, haha.