vīrieti, ja tu atnāc mājās un redzi uz galda vai jebkur citur pusapēstu banānu, zini - būs saruna ar savu sievu mīļoto vai draudzeni iekārojamo, bet ja redzi tikai banāna mizu - tas uz šķiršanos

"pilnpiens izskatās jauki," teica māte, liegi noglāstot meitas sārto un maigo vaigu. "īpaši skaisti tas izskatās lēnām notekot pār tavu zodu un gar kaklu, meit."

vai Januss jelkad būtu iedomājies, ka stabilais, salātlapu zaļais naktsskapītis blakus viņa gultai, uz kura stāvēja pusapēstais banāns, tiks uz mūžīgiem laikiem apsēsts ar mazo augļu mušiņu sulīgajiem bariem? nekad, pilsoni, nekad mūžā. bet vai tu, jā, tieši tu, to spēj iedomāties?

viņš izvilka savas lielās, raupjās rokas no bikšu kabatām. gaisā uzvirmoja siltas gumijas smārds. kas par iemeslu bija šim smārdam? vai velosipēda riepu pumpēšana augu dienu? vai nesenie plūdi, kuru dēļ viņš bija iegādājies stilīgus gumijas zābakus? vīrs vienkārši bija tīrījis tualetes podu ar rokām gumijas cimdos iemauktām - drīzumā pie viņa atnāks sieviete, tā būs viņa mūža lēmēja.