tik daudz (atkal) gribas uzrakstīt, bet nenāk ārā īsti. bija tas gods redzēt Ditu tik piedzērušos un tik ļoti sūdus runājošu, ka psc. ceru, ka poļu puisis neko sliktu par mums nepadomās, īpaši tāpēc, ka šī ir viņa pirmā couchsurfing reize (un nu mums arī, bet ir zaibis jautri)
šodien spēlējām pudeli uz patiesību vai risku. vienā reizē izvēlējos risku, bet Anete man lika laizīt paklāju, ko es nedarīju.. bet kad bija viņas kārta un viņa izvēlējās riskēt, es liku viņai uztaisīt man gaļmaizīti. jee
šodien uz Aristoteli neaizgāju. pārdevu biļeti Pjotram un Timam
galvā visu laiku viņš sēž un nekāpj ārā. cerība muļķa mierinājums, haha
bet nu jā, sēžu savā 'ofisā' ar no kaimiņiem zagto internetu, mincis guļ, Dita, Dace un Pjotrs gan jau arī. jāiet iztīrīt zobiņi un jācer, ka dzirdēšu kā Anete ar Timu zvanās pie durvīm.
rīt pirmās lekcijas

mana pirmā lekciju diena? lieliska, ja neskaita to, ka aizgāju uz ne-savu lekciju un nosēdēju tur līdz beigām :D tik debīla sajūta..
kad te piesēdos, man gribējās uzrakstīt visu, kas man uz sirds, bet nu vairs ne
nu tā, tagad izklausās, ka mēs ar (*) uztaisīsim popkornu un ēdīsim filmu šeit. tieši tā, kā es uzrakstīju
kopš šodienas žirafes sākušas rāpot