pēkšņi uznāca kaut kāds ņerkšķamais. 

gribas pie (*), gribas ātrāk ar viņu dzīvot kopā un visvisuvisu cenšos piespiest K iet nobildināt ezi, jo es neesmu redzējusi ežu ausis. eži ātri skrienot 

vēl, kad gāju no Podragiem mājās, uz lauka bija traktors. man ar manu super-Pata-vision izskatījās, ka traktoru neviens nevada, bet tas turpina braukt. gāju un blenzu, nevarēju saprast. novērsos, turpināju iet. izdzirdu, ka traktors uzbrauc uz ceļa un sāk riktīgi gāzēt. iztēlojos, ka viss notiktu kā kādā ļaunā filmā, kur traktors sadusmojas un cenšas nogalināt cilvēkus, jo tie ir redzējuši par daudz. šajā gadījumā traktors censtos nogalināt tikai mani. kā gadījies, kā ne, pretim brauca smagā mašīna (jā, tāds transporta daudzums Jāņmuižā!). traktors turpināja uzņemt ātrumu, kamēr manā galvā norisinājās briesmu lietas ar sprādzieniem un asins un orgānu šļakatām visur. tad abi transporta līdzekļi pabrauca man garām un es izdzīvoju. atlika vien uzelpot.

sapratu, ka neesmu lietpratēja ežu kakāšanas jautājumos. un arī pašos ežos ne. jauki, tagad es skatos video ar ežiem.. bet TE var apskatīt eža kaku.

ozoliem daudz zīļu šogad.