viss it kā ir ļoti labi, bet tajā pašā laikā visi stresi par dzīvokli un naudām, un skolu un neziņu, un dzīvi ir padarījušas mani tik saspringtu, ka vakaros nevaru normāli iemigt, lai gan parasti aizmiegu 3 minūšu laikā. gribas uzrakstīt par laimīgajiem brīžiem, lai vēlāk var izlasīt un vienkārši smaidīt, bet nevaru piespiesties + tv spīd sejā un bendē manas smadzenes.
iešu skatīties "Pakalniem ir acis" un centīšos iemigt (jā, bļe, tāds plāns :D skatīties šausmeni un iemigt)

drīzumā jātaisa pilnīgs atlaišanas vakars, savādāk nevaru izturēt to smagumu galvā