šodien uzzināju, ka angļu valodas eksāmenā runāšanas daļā būšu trešā. it kā mīzīgi, it kā nē, bet vismaz zinu, ka tas būs ātri cauri un pēc tam varēšu aiz prieka gatavoties matemātikas eksāmenam, kas ir 5dien, vai arī aiz bēdām iet sadzerties Laternā, jo kāpēc gan ne :D pagājušogad pēdējā zvanā tur bija..interesanti.tik interesanti, ka tās dienas man arvien ir tā sajaukušās ar visiem tiem notikumiem, ka šausmiņas
bet jā. stopēju no Cēsīm mājās un riiiktīgu gabalu aiz manis apstājas melns, džipīgs Nissan ar tonētiem stikliem. apstājas, apgriežas un brauc atpakaļ. biju pilnīgā neizpratnē, jo neviens pazīstamais ar tādām mašīnām nebrauc, īpaši manā rajonā. atveras logs, a tur Lelda, nu, kaimiņa māsa ar mammu. pārtipināju pāri ceļam un tiku ātri mājās. tā jau ir, ka noprec bagātu vīru un uztaisa puikiņu
uztaisīju Glorijai prezentāciju krievu valodā, bet sev nē, jo man besī tik daudz krieviski lasīt, lai gan tāpat to nāksies darīt.
priekš vēstures vajadzēja apjautāt vecākus par PSRS laikiem. mamma tā īsti neko nepastāstīja, bet baba gan. kārtīgi nodeva, teica, lai pasaku skolotājai, ka viņa pati var nākt viņu nointervēt, viņa labprāt visu pastāstīšot.
ārā silta nakts, mēness un pāris mākoņu, tā ļoti jauki. lēnām tuvojas manas naktis.
jāiet gulēt un pēc kādām 5h jāceļas. tad jau redzēs, vai būšu matemātiski noskaņota, lai gan īsti nekas cits man tāpat neatliek.
ak jā, un kad aizgāju no literatūras, Glorija teica, ka skolotāja esot palikusi ar tādu sejas izteiksmi, it kā es esot aizgājusi pašnāvību taisīt. tā tas cepumiņš čokurojas.