turpinu 2. reizi lasīt Savādo atgadījumu ar suni naktī, un man pēkšņi sagribējās kaut ko garšīgu. kaut kas garšīgs ir ēdiens, kas man garšo, un tas var būt ne tikai zemenes vai šokolāde. man garšo arī vītinātas zivis, bet Jāņmuižā nav tik stilīgu veikalu, lai te tādas pārdotu. es pilnīgi varētu sataisīties un aizstopēt uz Cēsīm, lai varbūt kādā veikalā atrastu to, ko man gribas. varbūt man gribas arī kivi, es īsti nevaru saprast.
+
"dažkārt cilvēkiem gribas būt muļķiem un viņi negrib zināt patiesību"

upd: vispār tagad es nevaru saprast, vai man tiešām taisīties un braukt uz Cēsīm. šķiet, ka slinkums ņems virsroku. labāk piezvanīšu mammai un pateikšu, ko man gribas. viņa tomēr ir Rīgā, un Rīga ir iespēju pilsēta, haha

upd2: ak dievs, kāda strīdēšanās ar sevi. mamma taču būs tikai vakarā mājās, bet kaut ko garšīgu taču man gribas tagad! man principā ir 10min līdz transportam un dajebcik laika, lai ietu stopēt. jādomā ātri, ne?

upd3: ai, braukšu vien. vai tad nu iešu sev atteikt :D

nu ko, tiku pie 2 kivi, vītinātās voblas un bauskas alus, vēl nolēmu noprovēt Apoftel Bräu. sēžu, saule spīd istabā, ārā ir sasodīti patīkams laiks un tūlīt sākšū našķoties :D ā jē! jauka diena, īstenībā pat ballīti gribas, bet nekas, būs man ballīte vienatnē
iedevu babai to apofteli pagaršot. piesūcās kā ods, zin! ir jau tīri labs, jā
ja es kaut ko gribu, tad es arī dabūšu

saliku deviantā kaķa bildes un priecājos, ka cilvēkiem viņš patīk. un vēl priecājos par to, ka viņš vispār man ir. ko gan es savādāk katru dienu bužinātu un mīļotu?
vispār jau man vajadzētu padarīt kaut kaut ko priekš skolas, bet pilnīgi nevelk. varētu iet vienkārši gulēt, varbūt pirms tam ieiet karstā vannā un nu jā.
iesakiet kādu labu bojeviku, lūdzu.