ko lai saka - kosmoss! tik pirms pusstundas pārrados mājās, lai gan dzīvoju vistuvāk. tagad klausos mūziciņu, pārklājos ar zosādu un cenšos aptvert visu, kas noticis. tik nereāli liekas :D šodien nav spēka vairs rakstīt, lai gan dažs labs vēl ballīti turpina (un es arī ļoti vēlētos tā darīt), bet nu jā, jāvelk sava pakaļa uz skolu tomēr ir!
tādas lietas pieredzējusi/izdzīvojusi es vēl nebiju :D pat bišku kauns rakstīt, bet tiiik ņirdzīgi. ajj, gribas visu pateikt, bet dienas jūk un cilvēki vēl vairāk. katrā ziņā nenormāli forši. droši vien sapņošu, ka tas kosmoss turpinās ^_^