Imant Ziedoni, piedod, bet šodien man liekas galīgi nebūs Tava diena manā domrakstā, lai gan par Ojāru Vācieti es varētu teikt to pašu. dusmojamies uz literatūras skolotājas nekonkrētajiem tēmas izklāstiem, kas sastāvēja apmēram no - nu būs vairākas tēmas, gan par O. V. dzeju, gan par I. Z. dzeju, gan epifānijām. thanks a lot! man besī, ja nepasaka konkrēti un nevar neko sagatavoties, meh
vēl iekšiņas sasāpējās, kas vispār ir lieliski. cerams, ka vakars tā dēļ vismaz nebojāsies un tā sāpe pāries
tāda sajūta, ka varētu aizmigt stāvus. jobanais pilnmēness! visus iepriekšējos gadus ir licis mani mierā un te pēkšņi sasparojas. sapņi arī kaut kādi par sarūsējušām naglām rokās un pretīgu smaku. gshfdga;ire

"Tas, ka brīžiem katram var uznākt pesimisma un nepārliecinātības sajūta par sevi, ir pilnīgi normāli. Viss pāries un pašsajūta normalizēsies vistuvākajā laikā. Apgrūtinoši darba pienākumi."
nu labi, pieņemsim. tai pašsajūtai jau tāpat nav nekādas citas izvēles kā vien normalizēties, ja jau ballīte!
un man besī, ja man uzliek ēdienu vairāk, nekā es gribu. nu cik reizes var teikt? tjipa ja es braukšu uz Cēsīm, tad neēdīšu? kā tad :D
vilcienus, autobusus atpakaļceļam sarakstīju. tagad jāsamet viss somā un jālaiž uz Cēsi, (*) jau pēc 10min būs tur, bet es tik pēc pusstundas izbraukšu, haha
ah, un tomēr nepievīlu I. Ziedoni, ā jē. iedvesma mistiski uzradās
āa, un man baseinā tāā ūdens satecēja ausī, ka vēl līdz vakaram tur droši vien būs. tā sajūta riktīgi jocīga, ka tāds karsts ūdens no galvas iztek. baigi, baigi.